Ar optimismu par Latvijas nākotni

Uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols, kurš nupat saņēmis Valstiskuma balvu, uzskata — Latvija ir izdevusies valsts un pretējo saka tie, kam smadzenes izskalojusi Krievijas propaganda

Kad pirms daudziem gadiem Vilis un Marta Vītoli Latvijā ieradās pirmo reizi, dzejnieks Imants Ziedonis viņiem apsolīja parādīt vietu, no kurienes skats uz Rīgu ir visskaistākais. Tā izrādījās Ķīpsala. Kad abi uz dzīvi Latvijā pārcēlās pavisam, Martai uzreiz bija skaidrs, kur meklēt dzīvesvietu. Dienā, kad viesojos Vītolu ģimenes mājā, lietu, kas tikko spēcīgi kapājis Daugavas ūdeņus, nomaina glāstoši silti saules stari. 

Tāds pats siltums jūtams Vītolu ģimenē. Vilis Ansis un Marta ir kopā jau 62 gadus, izaudzinājuši piecus bērnus, nodibinājuši Vītolu fondu, kuram ir vairāk nekā 2300 atbalstītāju un kas piešķir stipendijas vidusskolu absolventiem no trūcīgām ģimenēm, lai jaunieši var mācīties augstskolā. Kopā ar vēl 15 domubiedriem izveidojuši labdarības projektu Likteņdārzs — piemiņas vietu tiem cilvēkiem, kas gājuši bojā pagājušajā gadsimtā totalitāro režīmu dēļ. 

Tagad abi priecājas par sarkanbaltsarkanā stiklā veidoto Valstiskuma balvu, kas Vilim Vītolam piešķirta par mecenātismu. Savukārt Marta ceremonijā saņēmusi 4. maija Deklarācijas kluba godinājumu — par to, ka daudzus gadus bijusi blakus savam kungam, par eleganci, par mīlestību un gudrību, audzinot piecus bērnus. Arī sarunas laikā Marta ir blakus savam Ansim (tā Vītola kungu dēvē mājās), rūpējas par cienastu, ieklausās sarunā un ik pa laikam arī iesaistās. 

Valstiskuma balvas pasniegšanā sacījāt: «Cilvēkam, kam dzīvē vairāk laimējies, ir jāpalīdz citiem.» No kurienes tāda pārliecība?
Tas īstais teiciens, ko esmu ierakstījis savos domu graudos, ir tāds: uzskatu — kam Dievs ir vairāk devis, no tā Viņš arī prasa vairāk.Tikai negribēju balvas pasniegšanā izlikties par kādu svētuli un citēt iepriekš minēto.