Džons Tomass Ross, kājām šķērso Eiropu • IR.lv

Džons Tomass Ross, kājām šķērso Eiropu

Jūlija vidū Džons sāka ceļu no Tallinas, šobrīd šķērso Latviju, un viņa gājiens noslēgsies Kauņā. Foto — Zane Eniņa
Zane Eniņa, speciāli Ir

Amerikānis ir apņēmības pilns kājām mērot vairāk nekā 5000 kilometru. Šo ieceri Džons T. Ross (72) plāno īstenot pa posmiem, katru gadu atlidojot uz Eiropu un soļojot vienu vai divus mēnešus. Jūlija vidū Džons sāka ceļu no Tallinas, šobrīd šķērso Latviju, un viņa gājiens noslēgsies Kauņā. Nākamvasar gājējs atgriezīsies un turpinās ceļu no Kauņas caur Lietuvu un pēc tam Poliju. 

Džons iet Santjago ceļu un uzskata, ka tas ir kā dzīves mikrokosms. «Visi cilvēki, ko sastopi šajā ceļā, iet uz vienu mērķi. Daži ir tikai garāmgājēji, ar dažiem paejies kopā kādu gabaliņu, bet citi kļūst par draugiem uz visu atlikušo mūžu,» saka Džons. Viņam šajā ceļā galvenais ir miers, ko var iegūt, ilgstoši ejot kājām. Ceļinieks domā, ka tas ir viens no labākajiem un ekonomiskākajiem veidiem, kā apceļot Eiropu un kārtīgi to iepazīt.

Savu pirmo Santjago ceļu Džons mērojis 2018. gadā brālēna ietekmē — abi kopā pieveikuši vairāk nekā 1000 km garo Via de la Plata maršrutu Spānijā. Pēc gada sekojis Franču ceļš, pēc tam arī Portugāļu, tāpēc Džonam ir, ar ko salīdzināt. Viņš atzīst, ka Santjago ceļa maršruts Igaunijā ir mazattīstīts, Latvijā esot labāka situācija, un viņš cer, ka Lietuvā ceļš būs vēl dzīvāks un labāk veidots. Labāks nozīmē skaidri redzamu marķējumu, pieejamu informāciju par ceļu, iespējas tikt pie ūdens, ēdiena un naktsmājām. Īpaši grūti viņam bijis orientēties Gaujas Nacionālajā parkā, kur nav marķējuma dabā. «Jaunieši labi māk tikt galā ar lietotnēm, bet man ir svarīgi redzēt reālas norādes.» 

Džons stāsta, ka iepriekš par Baltiju zinājis maz — viņam mūsu valstis saistījušās ar dzintaru un Baltijas jūru, kā arī ģeogrāfisku tuvumu Krievijai un Ukrainai. Šī iemesla dēļ mājinieki nedaudz satraucoties par Džona gaitām, bet, sekojot līdzi viņa ikdienas ierakstiem Camino Baltic Talks grupā feisbukā, esot nomierinājušies. Viņš novērojis, ka pie mums cilvēki aktīvi vāc dabas veltes — sēnes un ogas, katram ir pazīstams kāds bitenieks, pie kura dabūt pirmklasīgu medu, un rupjmaize ir godā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu