Pēc atvaļinājuma

Atsākas valdības «paplašināšana», bet Rīgas domē meklē kompromisus

Valdībai vasara beigusies. Šonedēļ darbā atgriezušies tie ministri, kuri vēl bija atvaļinājumā, un arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ir atpakaļ un acīmredzot atsāks mēģināt pabeigt vasaras sākumā pieteikto tā dēvēto valdības paplašināšanu jeb Nacionālās apvienības un vismaz daļas Apvienotā saraksta aizstāšanu koalīcijā ar pašlaik opozīcijas Progresīvajiem un Zaļo un Zemnieku savienību.

Valdības pārkārtošanas tiešais iegansts bija koalīcijas partiju nespēja vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu, bet konceptuālais iemesls — koalīcijas trīs kāju konstrukcija, kurā premjerministra Jaunā Vienotība ir mazākumā pret AS un NA bloku. Taču kopš JV pārstāvja Edgara Rinkēviča ievēlēšanas prezidenta amatā 31. maijā ar Progresīvo un ZZS atbalstu, kas parādīja citādās koalīcijas aprises, Kariņa iecerētais «paplašināšanas» projekts ir kļuvis vismaz divējādi sarežģītāks.

Pirmkārt, jūlija sākumā no amata atkāpās Rīgas domes priekšsēdētājs no Par!/Progresīvo frakcijas Mārtiņš Staķis. Joprojām nav saprotams, kāpēc. Neizklausās pārliecinoši viņa stāsts par «citu koalīciju» pēc balsojuma par vicemēra Viļņa Ķirša ieceri norakt izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem Satiksmes departamentā, nododot to īpaši izveidotai komisijai, ko JV frakcija panāca ar opozīcijas atbalstu. Pārspīlēti izrādījušies arī minējumi, ka nākšot atklātībā briesmu lietas par Staķa komandējumiem. Tie esot bijuši atbilstoši normatīvajiem aktiem, pagājušonedēļ secināts pašvaldības iekšējā pārbaudē.

Lai arī kādi būtu iemesli, «pārmaiņu koalīcija» nonāca uz sabrukšanas robežas. Kaut gan daži mēģina stāstīt, ka norises Rīgā un valdībā neesot saistītas, Staķis un Ķirsis tās ir saistījuši — galvenais konflikts ir starp JV un Progresīvajiem, kurus Kariņš vēlētos iesaistīt valdības koalīcijā, un neplānotā krīze Rīgā nu ir kļuvusi par daļu no valdības pārkārtošanas vienādojuma.