Ko svētku dalībniekiem novēl virsdiriģenti un virsvadītāji, kuri pirmoreiz stāsies lielā kopkora vai dejotāju pulka priekšā
«Lai dejotājiem un skatītājiem izdodas šajos svētkos sajust to kopējo vienotības un prieka garu! Lai esam uz viena viļņa — pacilāti, vienoti un savā latviskajā piederībā stipri!»
Guna Trukšāne (39), deju virsvadītāja. Bauskas novada deju kolektīvu virsvadītāja, repetitore bērnu un jauniešu deju kolektīvā Vēja zirdziņš un tautas deju ansamblī Līgo. Pirmoreiz piedalījās 1995. gada skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Uzskata, ka katrai dejai ir savs vēstījums, tāpēc katrā dzīves posmā personīgi uzrunā kādas citas dejas stāsts. Tomēr īpaši mīļš šajos deju svētkos iekļautais Klabdancis, kas ir arī Zemgales novada dejotāju himna.
«Lai būtu kopā sanākšanas prieks, lai iedvesmojam viens otru — gan skatītāji dalībniekus, gan dalībnieki publiku!»
Jānis Baltiņš (63), koru virsdiriģents. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs, Alūksnes skolotāju kora Atzele mākslinieciskais vadītājs. Svētkos piedalās ar Atzeli un Atvaru no Siguldas novada, kā arī ar Rīgas Mūzikas vidusskolas jaukto kori. Pirmo reizi piedalījās skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kā dejotājs, kad mācījās 5. vai 6. klasē. Mīļākais skaņdarbs no svētku repertuāra: par Dziesmusvētku himnu kļuvusī Gaismas pils un Dziesmai šodien liela diena.
«Aizmirstot par ķīviņiem un nesaskaņām, sajust brīnišķīgo kopības sajūtu, kas veidojas dziesmu svētku laikā. Tā tur šo kustību kā vienu no svarīgākajām muzikālajām aktivitātēm ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas un pasaules kontekstā, jo šis ir unikāls un māksliniecisks notikums.»
Andris Veismanis (58), koru virsdiriģents. Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents, Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Pats pirmo reizi piedalījās 1977. gada svētkos kā dziedātājs 11 gadu vecumā. Mīļākais skaņdarbs no svētku repertuāra ir Gaismas pils. «Tā veido dziesmu svētkus.»
«Skatītājiem baudīt to, ko esam diezgan īsā laikā apguvuši no svētku repertuāra, un koristiem — līdz mielēm baudīt šo mirkli un īpašās sajūtas!»
Uldis Kokars (60), koru virsdiriģents. Vada Latvijas Universitātes vīru kori Dziedonis un Balvu novada jaukto kori Mirklis. Pirmo reizi uz svētkiem aizveda mamma 1965. gadā, kad Uldim bija trīs gadi. «Toreiz biju svētku skatītājs un daudz no tā neatceros, taču svētku dalībnieks pirmo reizi biju 1980. gadā kā korists.» Mīļākais skaņdarbs no svētku repertuāra: Jāzepa Vītola Gaismas pils, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, Raimonda Paula Manai dzimtenei, ko savulaik diriģēja Ulda Kokara tēvs Imants Kokars. Pēdējos gados īpaši aizkustina dziesma, kura no šo svētku repertuāra izņemta, — Svētī debesis šo zemi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.