Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Populārās literatūras estētika darbos savienota ar indivīda motivācijas izpratni
Ko jaunu iespējams pateikt un uzzināt par Rūdolfu Blaumani, un kādēļ tieši Blaumaņa dzīvei un darbiem tik bieži ir bijusi pievērsta pētnieku uzmanība? Atbildi uz šo jautājumu literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs sniedz savā jaunajā pētījumā: «Nepiederēdams nevienai rakstniecības strāvai, viņš jūtīgi uztvēris un atspoguļojis literārā procesa daudzpusību.» (293) Blaumaņa dzīves laikā, kad literāro norišu pilnskanību (no nacionālā eposa līdz enciklopēdijai) uzskatīja par nācijas intelektuālās «pilngadības» apliecinājumu, literārā procesa nozīme bija līdzvērtīga finanšu plūsmas kontrolei un medijpratībai mūsdienu sabiedrībā. Benedikta Kalnača grāmata lasītājiem sniedz arī citas atbildes, kas paskaidro Blaumaņa fenomenu latviešu kultūrā.
Monogrāfijā izmantots hronoloģiskā vēstījuma princips, kas gādā par skaidru un pārskatāmu struktūru. Aplūkotais laikmets ietver latviešu literatūras vēsturi kopš Vecā Stendera laikiem; tiek raksturota viņa iedibināto motīvu un estētisko paņēmienu pārsteidzoši noturīgā ietekme. Vācu kultūras klātbūtne Blaumaņa darbā šķiet vispārzināma, taču monogrāfijā tā iegūst jaunus vaibstus, parādot vācu valodā tulkotās Eiropas literatūras iespaidu latviešu rakstniecībā 19. un 20. gadsimta mijā kopumā. Kalnača monogrāfija vispusīgi iezīmē «Blaumaņa laiku» ainavu, kad norisinājās latviešu modernās elitārās kultūras tapšana. Apjomīgais un aizraujoši uzrakstītais pētījums atklāj pavērsienus, ko piedzīvoja Blaumanis un latviešu literatūra rakstnieka dzīves laikā.
Grāmatā radoši ietverts Blaumaņa daiļrades izpētē līdz šim paveiktais; papildus sniegts ieskats Blaumaņa sarakstē un recenzijās. Pieminēts Blaumaņa apzinātais melodramatisms, kas sekmējis viņa darbu popularitāti. Tā izpaužas Blaumaņa daiļrades paradokss: prasme savienot populārās literatūras estētiku ar precīzu indivīda motivācijas izpratni. Cilvēki Blaumaņa darbos mēdz izturēties teatrāli, taču šādu izturēšanos līdzsvaro psiholoģiski ticamais viņu rīcības pamatojums. Kalnačs uzsver līdzsvara principu Blaumaņa daiļradē: «Rakstniekam svarīgi bija izprast un ņemt vērā to garīgo apvārsni, kāds piemita viņa laikmeta cilvēkiem, veidojot dialogu gan ar literatūras un kultūras tradīciju, gan tās laikmetīgo uztveri.» (136) Attieksme pret Blaumaņa darbiem mūsdienās liecina, ka viņam tas izdodas joprojām. Iespējams, tāpēc, ka Blaumanis precīzi ir parādījis modernitātes radīto lūzumu cilvēku psihē, kad atgriešanās agrākajā Indrānu sētā vairs nav iespējama un nākas turpināt dzīvi uz ledus gabala, kas atrauts no drošā tradīciju krasta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.