Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
— Drīz jau būsim klāt, — Zuzana teic, rokas uz stūres salikusi. — Vai esi pamanījusi, kā ainava jau pārvērtusies? — viņa turpina, nekādu reakciju nesagaidījusi.
— Ko? — māte pieķerti satrūkstas. — Jaja, — viņa pēcāk piebilst, taču domās joprojām karājas kaut kur pusceļā, — visu laiku esam korķī…
— Tas vairs nav nekas, — Zuzana atmet ar roku. — Tu tak zini, kā izskatās L. A., nu jau mēs labu brīdi esam laukā.
Māte izklaidīgi pamāj. — Tikpat šausmīgi…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.