Ķīnas nākotne: lēna izaugsme, totalitāra iekšpolitika un agresīva ārpolitika
Vecais vīrs no krēsla piecelties negribēja. Nedaudz spītīgs, nedaudz apjucis, viņš palika sēžam pat tad, kad aiz viņa stāvošais jaunais vīrietis centās viņu pacelt aiz padusēm. Tikai pēc atkārtotiem blakus sēdošo mudinājumiem vecais beidzot pieslējās kājās, paspēra pāris soļu un tad tomēr pievērsās blakus sēdošajam biedram spēka gados, it kā jautādams — vai tiešām man jāiet? Biedrs uz viņu pat nepaskatījās, pamāja ar galvu, un veco nu jau bez pretošanās aizveda prom.
Šī dramatiskā aina tika izspēlēta sestdien Ķīnas Komunistiskās partijas 20. kongresa noslēgumā vairāk nekā 2300 partijas nomenklatūras biedru acu priekšā. Vecais vīrs ir iepriekšējais partijas ģenerālsekretārs un valsts prezidents Hu Dzjiņtao, viņam blakus sēdošais biedrs — pašreizējais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins. Rūpīgi horeogrāfētajā kompartijas ik pa pieciem gadiem rīkotajā nedēļu garajā kongresā šīs pāris minūtes bija kā svelošs patiesības mirklis, kas ar jau iepriekš ieplānotu simbolismu atklāja kongresā notiekošā būtību.
Hu Dzjiņtao bija Ķīnas prezidents no 2002. līdz 2012. gadam. Viņa laikā Ķīnas iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju dolāru izteiksmē gandrīz seškāršojās, un daudzi saredzēja pazīmes, ka ekonomiskajai izaugsmei sekos arī politiska liberalizācija. 2008. gada Pekinas olimpiskās spēles, kuras notika vismodernāko Rietumu arhitektu celtos stadionos un arēnās, lika daudziem cerēt uz valsts aizvien ciešāku iesakņošanos starptautiskajā sabiedrībā. Vienlaikus fantastiskos apmēros atklāti zēla korupcija un kompartijas kontrole pār valsti kļuva aizvien nedrošāka.
2012. gadā par partijas vadītāju kļuva Sji Dzjiņpins, un pēdējos desmit gados Ķīnas kurss ir mainījies gandrīz par 180 grādiem. Partija izvērš aizvien lielāku kontroli pār ekonomiku un privāto sektoru, un izaugsmes tempi pastāvīgi samazinās. Šogad gaidāms, ka ekonomiskā izaugsme būs ievērojami mazāka nekā plānotie 5,5%. Ja neskaita 2020. jeb kovida pirmā gada rādītāju, IKP palielinājums būs zemākais pēdējos 30 gados.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.