Dažiem simtiem uzņēmumu puse vai vairāk no kopējā izveduma gāja tieši uz Krieviju. Tagad jāsaprot, ka šī sadarbība principā ir beigusies un jāmeklē citi tirgi
Rietumi ir skaidri parādījuši savu nostāju, ar stingrām sankcijām izolējot Krieviju no Rietumu ekonomikas un finanšu sistēmas, kā arī liedzot piekļuvi to tehnoloģijām. Labas sankcijas nekad nebūs tādas, kas ietekmē tikai vienu pusi. Krievijas ekonomika jau šobrīd ir būtiski iedragāta. Tomēr zināmas sekas jutīsim arī mēs.
Latvijā kopš 2014. gada daudzi uzņēmumi jau diversificēja savus tirgus, bet joprojām pagājušajā gadā apmēram 1,2 miljardi eiro no Latvijas eksporta gāja uz Krieviju, tātad apmēram 7% Latvijas preču eksporta. Lielāko daļu no tā veido daži simti uzņēmumu, kuriem puse vai vairāk no kopējā izveduma gāja tieši uz Krieviju. Tagad jāsaprot, ka šī sadarbība principā ir beigusies un jāmeklē citi tirgi — norēķinu veikšana būs apgrūtinoša, Krievijas pirktspēja pasliktināsies, un arī politiski diez vai sankcijas tiks atceltas, kamēr Krievijā valdīs esošais režīms.
Izdarītais nav ne tuvu maksimāli iespējamais — Rietumi šobrīd nav bloķējuši energoresursu piegādes no Krievijas. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas droši vien nozīmētu arī visu Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT, norēķinu iespēju faktiski nebūtu. Latvijas Banka izpētījusi — ja viss eksports uz Krieviju šobrīd apstājas pilnībā un gada laikā pusei uz Krieviju eksportētā apjoma izdodas pārorientēties uz citiem tirgiem, zaudējumi Latvijai varētu būt līdz 1,7 procentiem no IKP. Formāli Krievijas naftas un gāzes piegādes nav sankcionētas, bet praktiski Krievijas nafta ir kļuvusi grūtāk pieejama. Daudzviet tiek veidoti gāzes krājumi, jo īpaši Eiropā, kur atkarība no Krievijas gāzes ir milzīga. Tas, protams, nevar palikt bez sekām — energoresursu cenas būs augstas ilgāku laiku.
Arī pārtikas cenas būs ietekmētas. Krievija un Ukraina veido apmēram 30% no pasaules kviešu eksporta, kas ir milzīgs apjoms. Ja Ukrainai neizdosies šogad apsēt laukus vai Krievija nevarēs realizēt savu ražu, mēs par to maksāsim vairāk. Lielāku ienākumu daļu novirzot energoresursiem un pārtikai, citiem tēriņiem atliks mazāk, kas papildus mazinās ekonomikas izaugsmi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.