Peļņa no zaudētājiem • IR.lv

Peļņa no zaudētājiem

Baiba Kļava

Pēdējos gados strauji audzis valsts organizēto izložu apgrozījums un peļņa — cerot uz veiksmi, iedzīvotāji aizvadītajos piecos gados iztērējuši vairāk nekā 200 miljonus eiro. Loterijas ir vispopulārākās azartspēles, īpaši laukos, kur daudzi cer uz lielo laimestu, bet pārsvarā zaudē savu naudu

Spožas loteriju kartītes vilina katrā avīžu kioskā. Nopērkot biļeti par dažiem eiro un nokasot spēles lauciņus, vienā mirklī var tikt pie 150 vai 120 tūkstošu eiro laimesta — ja tikai izvilkta īpaši laimīgā loze. 

Pēdējā dienā pirms mājsēdes ieviešanas pie Latvijas Loto kioska Rīgas autoostas tunelī veidojas rinda. Iesirms vīrs jau desmit minūtes rūpīgi atzīmē ciparus izložu kvītīs, bet citi azarta tīkotāji tikmēr nepacietīgi drūzmējas pie ieejas. Kiosks strādā no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā, un tā preču klāstā ir tikai momentloteriju biļetes un skaitļu izložu kvītis, ko uz vietas var reģistrēt. Klientu ērtībām kioskā ir galds un krēsls, pa rokai pildspalvas, bet acu augstumā — ziņojumu dēlis, uz kura izcelti lielie laimesti un izložu uzkrājumi.

«Spēlēju piecus Superbingo variantus par deviņiem eiro katrreiz,» atklāj rindā gaidoša kundze. Šo azartisko nodarbi viņa piekopj jau gadus astoņus gandrīz katru nedēļu, bet līdz šim īpaši veicies nav, sieviete kautrīgi atzīst — vairākās izlozēs kopā vinnēti pāris simti eiro. Precīzu summu viņa nevar atcerēties, bet iztērēto — pat negrib skaitīt.

Pie loteriju biļetēm var tikt arī katrā avīžu kioskā, pasta nodaļā, benzīntankā, arī lielveikalos — varāk nekā 900 tirdzniecības vietās visā valstī, liecina Latvijas Loto mājaslapā izveidotā karte. Un arī internetā.

Ne visi spēlētāji zina, ka visas šīs loterijas organizē valsts — uzņēmums Latvijas Loto, kura logo nodrukāts uz katras biļetes, 100% pieder Finanšu ministrijai. 

Tā apgrozījums pēdējos gados arvien audzis, pērn sasniedzot vēsturiski augstāko atzīmi — 57 miljonus eiro. Vēl tikai pirms pieciem gadiem tas bija gandrīz uz pusi mazāks — 29 miljoni, bet pirms 20 gadiem — tikai trīs miljoni eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa šo 20 gadu laikā pieaugusi vairāk nekā 150 reižu un pērn pārsniedza 11 miljonus eiro. Lai gan uzņēmums sola ne tikai laimestus, bet arī no spēlētāju naudas atbalstīt sabiedrībai svarīgus mērķus, šī solījuma izpilde nav bijusi prioritāte.

Ir skaidro, kā izauga valsts loteriju bizness un kur nonāk uz veiksmi paļāvīgo iedzīvotāju  nauda.

Valsts monopols 

«No katra veida pa vienai, lūdzu!» — tā izpētes nolūkā piemājas avīžkioskā tieku pie 12 dažādām loterijas biļetēm. Lētākās maksā vienu eiro, dārgākās — piecus. Starp tām ir Simtgades loterija, Sporta loterija un citas. Visas rotā Latvijas Loto logotips. Kāpēc piedāvājumā nav arī citu uzņēmumu produktu?

Tāpēc, ka valstij pieder monopols valsts mēroga izložu organizēšanā — tas noteikts Azartspēļu un izložu likumā. Valsts a/s Latvijas Loto ir vienīgais uzņēmums, kurš drīkst organizēt valsts mēroga izlozes, tajā skaitā arī internetā.

Līdzīgi valsts mēroga izložu monopoli ir arī citās valstīs — ASV, Dānijā, Vācijā, Francijā, Igaunijā un citviet. Valstij ir «stratēģiska interese» organizēt «augstas kvalitātes, sociāli atbildīgas un licencētas spēles», vienlaikus gādājot par drošību un virzot azartiskos patērētājus savus brīvos līdzekļus tērēt «stingri kontrolētā, legālā un drošā vidē», Latvijas pieeju raksturo Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš arī atgādina, ka 85% no monopoluzņēmuma peļņas nonāk valsts budžetā. Pēdējo triju gadu laikā tie bijuši vairāk nekā 34 miljoni eiro.

Atšķirībā no valsts mēroga izlozēm vietējās — pilsētas, novada vai pagasta mērogā — drīkst organizēt arī citi uzņēmumi, kuru pamatkapitāls ir vismaz 14 tūkstoši eiro. Tiem gan noteikti stingrāki ierobežojumi — viens un tas pats organizētājs nedrīkst vienlaicīgi izlozes rīkot vairākās pilsētās vai teritorijās. Izložu un azartspēļu inspekcijas dati rāda, ka pērn izsniegtas 514 atļaujas preču un pakalpojumu loteriju rīkošanai ar kopējo laimestu fondu 1,2 miljoni eiro.

Jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas norāde par legālo un drošo spēļu vidi ir pamatota, jo valsts jau ilgstoši apkaro nelegālās azartspēles, īpaši internetā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati rāda, ka kopš 2014. gada inspekcija ir bloķējusi 2325 nelicencēto interaktīvo azartspēļu interneta vietnes, no kurām 584 — šā gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts uzturētās loterijas ir populārākais azartspēļu veids Latvijā, īpaši laukos un mazpilsētās. Tirgus pētnieka Kantar TNS Atlas dati liecina, ka šogad 27% no visiem pieaugušajiem piedalījušies kādā no valsts mēroga izlozēm. Regulāri ikmēneša spēlētāji ir aptuveni 6%, rāda Veselības ministrijas pētījums.

Tomēr pats Latvijas Loto datus par loteriju dalībnieku skaitu neatklāj. «Dalībniekus neuzskaitām, mēs uzskaitām apgrozījumu,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš. Viņa novērojumi liecinot, ka aktīvākie loteriju dalībnieki esot cilvēki vecumā no 25 gadiem līdz pensijas vecumam — tieši no šīs grupas nākot lielākā apgrozījuma daļa.

Cik iedzīvotāju reģistrējušies Latvijas Loto interneta vietnē vai cik spēles kvītis tiek reģistrētas uz iknedēļas izlozēm? Cik pērn kopumā bijis laimētāju? To uzzināt nav iespējams.

«Šādi dati nav izpaužami,» uz komercnoslēpumu norāda Latvijas Loto mārketinga projektu vadītāja Elīna Asare. Kā pamatojumu viņa piesauc līdzdalību starptautisko loteriju Eurojackpot un Vikinglotto aliansēs un nepieciešamību aizsargāt gan Latvijas monopoluzņēmuma, gan citvalstu partneru ekonomiskās intereses.

Konkrētāku ieskatu loteriju «virtuvē» sniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati, kas atklāj divu galveno loteriju veidu ienākumus. No tiem redzams, ka pēdējos desmit gados Latvijas Loto izaugsme visstraujāk notikusi tieši uz momentloteriju rēķina. 2010. gadā momentloterijas ienesa tikai 1,2 miljonus eiro un galvenos ienākumus uzņēmums guva no skaitļu izlozēm — vairāk nekā septiņus miljonus. Bet nākamajos gados šī proporcija pilnīgi izmainījusies, īpaši pēdējo gadu laikā skaitļu izložu ienākumi ir apstājušies ap 20 miljoniem, toties momentloterijās apgrozījums daudzkāršojies un pērn pietuvojies jau 35 miljoniem eiro. Pusi no šiem 35 miljoniem ienesusi darbošanās internetā. Kopš 2018. gada uzņēmums attīstījis interaktīvas izlozes tiešsaistē un tagad lepojas ar vienu no lielākajiem internetveikaliem Latvijā.

Populārākā azartspēle Latvijā ir momentloterijas jeb nokasāmās kartītes — tās kaut reizi ir spēlējuši 36% aptaujāto iedzīvotāju. Foto — Baiba Kļava

Azarts liels, zaudētāju daudz

Loteriju bizness ir strikti regulēts — likums nosaka, ka 45% no iekasētās biļešu summas ir jāatvēl laimestu fondam. Lai gan kopsumma ir iespaidīga, tomēr praksē tas nozīmē dažus lielus vinnestus un lauvas tiesu tādu «laimētāju», kas patiesībā tikai atguvuši savu iztērēto naudu, bet vairums ložu ir tukšas.

Ir izpētīja momentloteriju Bagāts, kas maksā piecus eiro un kuras sērijā ir miljons biļešu. Kopējā laimestu summa ir liela — trīs miljoni eiro jeb vairāk nekā puse no pieciem miljoniem, ko valsts var iekasēt no šo biļešu pārdošanas. Loterija sola trīs spēlētājiem 150 tūkstošu eiro laimestu, vēl 60 biļešu īpašnieki varēs vinnēt 3000 eiro un 165 — pa tūkstotim eiro. 

Bet tālāk laimestu summas strauji sarūk, attiecīgi pieaugot laimētāju skaitam. Un visbiežākais laimests, kas apsolīts 187 tūkstošiem loterijas dalībnieku, ir 5 eiro — tātad viņi vienkārši atgūs par savu biļeti iztērēto naudu. Saskaitot visus paredzētos laimestus, kļūst skaidrs —  730 tūkstoši ložu ir «tukšas» jeb trīs no katrām četrām biļetēm nevinnē neko. Tātad lielākais vinnests šajā loterijā tiek valstij, kas patur divus miljonus no pircējiem iekasētās naudas. 

Līdzīga sistēma ir arī citām momentloterijām. Tām 12 biļetēm, kuras nopirku kioskā, kopumā izlaista 10,6 miljonu tirāža. Taču pavisam Latvijas Loto šogad azartiskajiem iedzīvotājiem piedāvā 24 valsts mēroga momentloterijas un 28 interaktīvas izlozes internetā. Kā arī sešas valsts mēroga skaitļu izlozes ar divām papildspēlēm.

Skaitļu izlozes piedāvā lielāku spriedzi ar kāpjošām likmēm, un populārākā starp tām ir TV spēle Superbingo. Princips vienkāršs — spēlētājam speciālā kvītī vai interneta vietnē no 75 skaitļiem jāatzīmē 20 un jāgaida izloze, kas notiek reizi nedēļā. Mazākus laimestus var vinnēt, ja uzmin 6 vai 14 skaitļu kombināciju, bet lielo laimestu dod tikai visu 20 skaitļu pareiza atminēšana. Uz to parasti nākas gaidīt vairākus mēnešus, un tikmēr spēlētāju iemaksātā nauda turpina uzkrāties, līdz kādam beidzot paveicas.

Ir spēles, kurās izloze notiek biežāk — piemēram, Džokers divreiz nedēļā, bet Keno pat trīs reizes dienā. Taču pavisam nepacietīgajiem pieejams Loto 5, kur laimētājus nosaka ik pēc piecām minūtēm.

Reizi nedēļā notiek arī lielās starptautiskās izlozes — Eurojackpot un Vikinglotto. Šādos plašākos biznesa ūdeņos Latvijas Loto iepeldēja pirms gadiem desmit, jo vietējais tirgus kļuva par šauru. «Mēs varam izspēlēt Latvijā vienu miljonu, bet ne 100, jo vienkārši nav tik daudz spēlētāju,» uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš skaidro, kāpēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu loteriju uzņēmumi kopīgi izveidojuši Vikinglotto. Vēlāk Latvijas Loto kopā ar gandrīz pusi Eiropas valstu loteriju uzņēmumiem sāka dalību arī Eurojackpot izlozēs.

Tieši skaitļu izlozes ir tās, kurās dažiem izdodas piepildīt sapni acumirklī kļūt stāvus bagātiem. Latvijas Loto dati rāda, ka visu laiku lielākais laimests Latvijā bijis 815 tūkstoši eiro, ko 2016. gadā izlozēja Vikinglotto. Otrs lielākais —  600 tūkstoši Keno izlozē 2015. gadā, bet trešais — 596 tūkstoši Eurojackpot izlozē 2017. gadā.

Tomēr arī skaitļu izlozēs, protams, lielākā daļa spēlētāju paliek ar garu degunu. Arī šo izložu dalībnieku skaitu Latvijas Loto neatklāj, tomēr par reģistrēto kvīšu skaitu ļauj spriest TV izloze, kuras gaitā redzams, cik kvītīs atzīmēts attiecīgais skaitlis. Piemēram, oktobra vidū Superbingo izlozē lielākais šādi atklātais kvīšu skaits bija nepilni 34 tūkstoši. Taču izlozes beigās kļuva skaidrs, ka pie laimesta tikuši tikai 1445 kvīšu īpašnieki. Turklāt 1422 no tām vinnests bijis 10,44 eiro. (Salīdzinājumam — piedalīšanās spēlē maksā 1,50 eiro par katru iesniegto variantu, spēles kvītī tādi ir pieci un pilna dalība tātad maksā 7,5 eiro, bet izvēloties arī vienu no divām papildspēlēm —sanāk pat deviņi eiro.) Tikmēr neizlozētais uzkrājums bija pieaudzis jau līdz 211 tūkstošiem eiro, mudinot azartiskos spēlētājus izmēģināt laimi atkal nākamnedēļ.

Latvijas Loto bizness plaukst — šā gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmuma apgrozījums jau pārsniedz 31 miljonu eiro, bet peļņa ir 6,3 miljoni, liecina inspekcijas dati.

Lai gan Latvijas Loto savu darbību pozicionē kā vērstu uz sociāli svarīgu mērķu atbalstīšanu, Valsts kontrole jau pirms septiņiem gadiem norādīja, ka valsts mēroga izložu organizētājam «kā stratēģiskie mērķi tiek izvirzīti tikai finanšu mērķi». Arī šobrīd viens no galvenajiem uzņēmuma mērķiem ir būtiski palielināt savu īpatsvaru izložu un azartspēļu tirgū. 2019. gadā šis īpatsvars bija 13%, bet pērn Latvijas Loto daļa nozarē sasniedza 25%. 

Tas saistīts ar pandēmiju, jo spēļu zāļu darbība bija uz laiku apturēta un kopējais azartspēļu privātbiznesa apgrozījums piedzīvoja strauju kritumu uz 167 miljoniem, salīdzinot ar 324 miljonu ieņēmumiem gadu iepriekš, savukārt Latvijas Loto ieņēmumi turpināja palielināties arī pandēmijas laikā.

Vēl kāda problēma, uz kuru Valsts kontrole norādīja jau 2014. gada ziņojumā, ir starpniecība mantisko laimestu iegādē. Proti, Latvijas Loto izveidota sistēma «baroja» tā meitas uzņēmumu Latloto nams, kurš iepirka mantiskos laimestus no pārdevējiem ar atlaidi, bet tālāk pārdeva Latvijas Loto par pilnu cenu. Kā liecina uzņēmuma mājaslapā publicētā informācija, arī šobrīd laimestu iegādei Latvijas Loto joprojām izmanto Latloto nams starpniecību, taču konkrētākas ziņas par to uzņēmums atteicās sniegt, atkal atsaucoties uz komercnoslēpumu. 

Tikmēr gan Latvijas Loto loteriju, gan laimestu daudzums tikai pieaug — piemēram, Superbingo spēles finālā, kur kāds no dalībniekiem griež lielo laimes ratu, katrs piektais lauciņš uz tā ir jauna automašīna.

Sola daudz, ziedo maz

Lai valsts radītais monopols kalpotu sabiedrības labumam, Latvijas Loto ir izstrādājis un Finanšu ministrija apstiprinājusi labo mērķu programmu, tomēr tā ir vāji atbalstīta no paša uzņēmuma puses. 

Programmas mērķis ir atbalstīt Latvijas Loto izvirzītās prioritātes — bērnu veselības un labklājības veicināšanu. Likums ļauj ziedot līdz pat 20% uzņēmuma iepriekšējā gada peļņas, tomēr ziedojumu faktiskais apmērs ir mazāks par 1%. Piemēram, šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Loto ir ziedojis tikai 3750 eiro.

«Viens ir, ka mēs drīkstam ziedot, bet otrs — vai vajag?» uzņēmuma nostāju skaidro Lediņš. «Mūsu misija ir naudas akumulācija sabiedrībai svarīgu mērķu finansēšanai, bet lauvas tiesa, protams, iet uz valsts budžetu,» viņš norāda. Atturīgums nav tikai paša uzņēmuma izvēle, jo valsts kapitālsabiedrību ziedojumus neatbalsta arī Finanšu ministrija, uzskatot, ka labāk naudu iekasēt valsts budžetā. «Savā ziņā varbūt pat tā ir pareizi — to naudiņu sadala budžets, ministrijas, kurām ir sava noteikta metodika, nevis mūs bombardē ar pieprasījumiem,» piekrīt Lediņš.

Atbalstāmās prioritātes veidojušās vēsturiski — uzņēmums ir dibināts 1992. gadā un līdz 2000. gadam  ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļiem tika ieskaitīti MK izveidotajā speciālajā budžetā, proporcionāli sadalot kultūras un sporta vajadzībām. Līdz ar šo speciālo budžetu likvidēšanu Latvijas Loto saviem ziedojumiem izvēlējās to pašu jomu prioritātes, papildinot vēl ar veselību un izglītību.

Līdz šim no visiem ziedojumiem lielākais atbalsts sniegts Bērnu slimnīcai. Pēdējos gados tie ir bijuši 23 tūkstoši eiro ik gadu. Pērn ziedojums veltīts Pusaudžu resursu centra tehnoloģiju kabineta izveidei bērniem, kuri pārlieku aizrāvušies ar mobilo telefonu, videospēļu vai interneta lietošanu.

Otrs lielākais ziedojums ir 8,5 tūkstoši Latvijas Bērnu fondam, kas paredzēti talantu konkursa laureātu apbalvošanai. Kopumā pērn veikti 13 ziedojumi, un deviņi no tiem nav lielāki par 750 eiro — lielākoties nauda novirzīta trūcīgu ģimeņu vai bērnu ar īpašām vajadzībām Ziemassvētku paciņām. 

Lediņa ieskatā labāka atbalsta sistēma ir izveidota nevis ar ziedojumiem, bet gan sabiedriskā labuma loterijām. Piemēram, Sporto visi! Tās ietvaros izlozes kārtībā tiek izvēlēta skola, kas saņems piecus tūkstošus eiro sporta dzīves uzlabošanai. Savukārt pērn Simtgades loterijas ietvaros 342 vidusskolās to labākais audzēknis saņēma 500 eiro stipendiju.

Loteriju un izložu «dalībniekus neuzskaitām, mēs uzskaitām apgrozījumu,» saka Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš. Foto — Latvijas Loto

Atkarību riski

Lai gan Latvijas Loto ir identificējis galvenās riska grupas — nepilngadīgos, iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, ar atkarībām sirgstošos — un apzinās, ka pārlieka aizraušanās ar loterijām var viņus nelabvēlīgi ietekmēt, tomēr trūkst mehānismu, kā ierobežot piekļuvi šiem produktiem.

Kā dalība izlozēs un loterijās tiek kontrolēta? Piemēram, likums aizliedz nepilngadīgajiem piedalīties interaktīvajās izlozēs internetā, taču loterijas biļetes viņi drīkst pirkt bez ierobežojumiem. Brīdinājums «Neiesakām līdz 18» gan ir nodrukāts uz biļetēm un kvītīm, taču tā ir tikai rekomendācija. «Esam ieviesuši tādu iniciatīvu, ka līdz 18 gadiem neiesakām, un strādājam ar pārdevējiem — lai trīsreiz pārrunā ar pircēju, īpaši ja redz, ka viens skolnieks nāk jau otro, trešo reizi un pērk. Tad tam cilvēkam pastiprināti jāpievērš uzmanība,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Lediņš. 

Tomēr ierobežot Latvijas Loto produktu pieejamību citām identificētajām riska grupām — piemēram, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nav iespējams. «Likums to neparedz. Ko nozīmē zemi ienākumi — tas tāds stiepjams jēdziens, vienam 5000 mēnesī ir zemi ienākumi, cits lieliski dzīvo ar 300 eiro un labprāt reizi mēnesī nopērk vienu loterijas biļeti,» saka Lediņš.

Arī spēlējot loterijas internetā, ierobežojumi ir balstīti paškontrolē. Piemēram, cilvēks var nolikt maksimālo vienas spēles limitu un kopējo limitu nākamajām 24 stundām, kā arī uzstādīt naudas līdzekļu zaudēšanas limitu vai pats uz laiku bloķēt savu spēles kontu. Tāpat spēlētājs var reģistrēties arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētajā pašatteikušos personu reģistrā, ko ieviesa 2020. gadā. Tas nozīmē, ka viņš vismaz gadu nevarēs piekļūt interaktīvajām izlozēm. Inspekcijas dati rāda, ka šonedēļ reģistrā ir 16 120 aktīvas personas.

Kā pazīt brīdi, kad spēlēšana kļuvusi par problēmu? Rīgas atkarību profilakses sektora psiholoģe Tatjana Grigorjeva norāda — viens no pirmajiem signāliem ir tas, ka persona pastāvīgi aizņemas naudu, tostarp no cilvēkiem, kas iepazīti tikai nesen. «Ja cilvēks strādā un viņam ir algas diena, bet, kad radinieki jautā, kur ir tava alga, viņam vairs nav naudas, tad par to jāsāk domāt un uztraukties,» viņa skaidro. Un var būt arī otrādi — cilvēkam pēkšņi ir neparasti daudz naudas. «Tas ir plūstoši — ir laiks, kad ir neraksturīgi liela nauda, un ir laiks, kad nav vispār.»

Ir vēl virkne pazīmju — kontroles zudums spēles laikā un nespēja apstāties, bet, ja atkarība pastāv jau vairākus gadus, tad cilvēki mēdz nospēlēt ne tikai savu īpašumu, bet arī tuvinieku.

Šī liga var iet kopā ar regulāru kredītu ņemšanu un hronisku melošanu — piemēram, par to, kur nauda iztērēta vai iegūta. «Spēlēšanas laikā ir ļoti raksturīga paaugstināta agresivitāte zaudēšanas procesā — dusmas, naids, un arī otrādi — eiforija, kad vinnē. Un viņi domā, ka zina kaut kādu shēmu, kas dod vinnestu, — dzīvo ilūzijās,» skaidro Grigorjeva. Sekas ir sabojātas attiecības ģimenē, intereses zudums par darbu, draugiem un lietām, kas agrāk sagādāja prieku, jo visu uzmanību paņem spēlēšana.

Kur šādā situācijā meklēt palīdzību? 

Bezmaksas psihologa pakalpojumus piedāvā gan azartspēļu inspekcija, gan sociālie dienesti. Piemēram, Rīgas sociālajā dienestā šobrīd ir pieci atkarību profilakses speciālisti. Atkarību valgos nonākušajiem palīdz arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, Anonīmie spēlmaņi, kas, regulāri tiekoties, pārrunā pieredzi un sniedz atbalstu. Tāpat pēc palīdzības var vērsties arī pie jebkura psihiatra narkologa, saka Grigorjeva.

Latvijas Loto loteriju tirdzniecības vietās nelielā stendā pie tukšajām kvītīm ir izvietoti bukleti, kuros atrodams arī tests ar 23 jautājumiem, kas ļauj spēlētājiem pārbaudīt, vai azarts jau nerada atkarības problēmas. Piemēram — vai spēlēšanas dēļ kaut reizi esat kavējis darbu vai mācības? Vai pēc zaudējuma ir sajūta, ka pēc iespējas ātrāk jāatsāk spēlēt, lai atgūtu zaudēto naudu? Vai esat kaut reizi aizņēmies naudu, lai varētu spēlēt? Testā norādīts, ka vairums atkarīgo spēlētāju ar «jā» atbild vismaz uz septiņiem jautājumiem.

Veselības ministrijas pētījums par dažādām iedzīvotāju atkarībām rāda, ka populārās loterijas var radīt atkarību, lai gan retāk nekā citi azartspēļu veidi.

2019. gadā veiktā pētījumā tika aptaujāti gandrīz pieci tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem un 50% atzina, ka ir kaut reizi spēlējuši kaut vienu no azartspēļu veidiem klātienē vai internetā — spēļu automātus, kazino, totalizatoru, bingo vai loterijas izlozes. Regulārāki spēlētāji ir 26%, kas to darījuši pēdējā gada laikā. Galvenokārt spēlētāji ir 25 — 34 gadus veci cilvēki.

Populārākā azartspēle Latvijā ir tieši loterijas — momentloterijas jebkad spēlējuši 36% aptaujāto, bet skaitļu loterijas 31%. Salīdzinājumam — spēļu automātus 22%. Loterijas ir sevišķi populāras laukos un mazpilsētās, kur laimi izmēģina vairāk nekā 40% aptaujāto. Īpaši azartiski šajā ziņā ir vidzemnieki, loterijas spēlējuši pat 62% respondentu šajā reģionā.

Pētījums liecina, ka 1,7% respondentiem ir problēmas ar loteriju spēlēšanu, tajā skaitā pusprocentam — smagā pakāpē. Bīstamāki gan šajā ziņā ir spēļu automāti, kurus regulāri lieto krietni mazāka sabiedrības daļa, tomēr atkarības problēmas no tiem konstatējamas vairāk nekā 2% iedzīvotāju.

Tikmēr Latvijas Loto mērķtiecīgi virza tirgū arvien jaunus produktus, papildinot savu loteriju klāstu un cenšoties piesaistīt pircējus. Tāpēc psiholoģe Grigorjeva kā vienu no riska faktoriem, kas cilvēkus var mudināt piedalīties loterijās un atvēlēt tām ievērojamus līdzekļus, norāda regulārās reklāmas. «Reklāmas jau ir visu laiku acu priekšā. Tas ir riska faktors. Šobrīd mums ir diezgan ekonomiski grūta situācija, cilvēki ir bez darba un, protams, viņiem ir vēlme un ticība, ka varbūt spēlējot viņi var dabūt naudu.»

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu