Andra Manfelde (1973) — latviešu dzejniece un proziste. Pirmais dzejolis tapis 1995. gadā rehabilitācijas komūnā Krusta skola. Pēc desmit gadiem izdotas pirmās grāmatas Adata un Tranšejas dievi rok. Turpina rakstīt poētisku prozu un prozaisku dzeju. «Rakstīt prozu man nozīmē aust gobelēnu, bet dzeju — satvert pavedienu. Tikai nevar zināt, kur pavediena otrs gals. Brīnumputna knābī, vārnas ligzdā, gobelēnā vai pa ceļu ritošā kamola bezgalībā. Ja laiks ir tikai dimensija, tad kas ir bērnība? Skaidrs, ka ne tikai atmiņas.» Domuzīmē publicētā cikla rakstīšanai saņemta AKKA/LAA autora stipendija.
sarkanu punktu
zīmē Koro kungs,
ainava ir pelēka,
taču simtiem nianšu,
zilais, dzeltenais, sarkanais — šie vārdi neko nepasaka
umbra, kobalts — vai nav skaisti?
baltā krāsa arī ir uzjaucama,
bet no sākuma baltais vienmēr pelēks
Koro kungs pelēkā gleznā,
varbūt tas patiešām ir viņš — uzvilcis sarkanu vamzi,
pats savā ainavā,
manos laukos ir ļoti skaisti,
pelēks (simtiem nokrāsu, bet, redziet, vairs nav iespējams pateikt — piecdesmit),
pat ja kāds manos skaisti pelēkajos laukos būtu uzvilcis sarkanu vamzi,
tā izrādītos aveņkrāsa,
it kā sarkano punktu būtu noglāstījusi saule vai laiks
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.