Sērga likās esam kaut kur tālu, nevis darbavietā, bērnu skolā, dziļos Latvijas laukos — saka cilvēki, kas par savu saslimšanu izvēlējušies stāstīt sociālajos tīklos. Covid-19 blogeri ir jauna atklātības pakāpe otrajā koronavīrusa uzliesmojumā
Raksturīgs sauss klepus pavada katru no telefonsarunām, ko risinu ar četriem cilvēkiem, kam gadījies inficēties un saslimt pavisam nesen, oktobrī. Pat attālinātajā kontaktā nonākt šķiet mazliet bailīgi.
Koronavīruss joprojām tiek stigmatizēts. Vīrusa pandēmijas sākumā Latvijā nebija gandrīz neviena, kas pēc savas iniciatīvas par to uzdrošinātos runāt publiski. Tagad slimnieku balsis skan gan no mājas izolācijas, gan no Latvijas Infektoloģijas centra palātām. Viņu joprojām nav daudz — cilvēku, kas atrastu spēkus informēt sabiedrību par inficēšanos un slimības norisi. Visi četri mani sarunu biedri to ir darījuši, bet dalīties pieredzē arī žurnālā piekrīt trīs.
Nealka pēc publicitātes
«Teikšu īsumā. Man ir kovids,» 31 gadu vecā rīdzinieka Mika Stroda Facebook video 14. oktobrī bija viens no pirmajiem signāliem — slimība jau ir kolēģu un draugu draugu attālumā, jāuzmanās! Skaņu inženieris Vecrīgas klubā trešdien, 7. oktobrī, bija strādājis kopā ar pāris mūziķiem, kuri dažas dienas pēc koncerta uzzināja, ka ir saslimusi viņu kontaktpersona — meitene, kas pati bija inficējusies folkloristu nometnē. Mūziķiem nebija izteiktu slimības simptomu, taču Covid-19 tests — pozitīvs. Mikam — arī. Viņam ir bažas, ka paspējis «paraut līdzi» vēl vismaz sešus cilvēkus. Tajā skaitā mīļoto sievieti un divus bārmeņus, ar kuriem klubā draudzīgi patērzēja četras dienas vēlāk, 10. oktobra vakarā.
Atgriežoties mājās, sajuta, ka nāk virsū slimība. Izolējies pirms Covid-19 testa veikšanas, Miks vēl cerēja, ka tā ir «tikai gripa». Aizdomas gan auga augumā. Viņš ir kopumā veselīgs cilvēks. Gripu pēdējoreiz pārslimojis bērnībā. Atmiņā palikuši karstuma viļņi un nogurums, taču ne jau tik intensīvs drudzis un nespēks kā šoreiz. Pat izkāpšana no gultas un aiziešana līdz labierīcībām vienubrīd līdzinājās varoņdarbam. Trešajā slimības dienā parādījās dīvaina, metāliska garša mutē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.