Premjerministrs Krišjānis Kariņš atzīst, ka valdība pārāk gausi reaģējusi uz Covid-19 uzliesmojumu
Doties intervēt valdības vadītāju krīzes laikā vienmēr ir riskanti. No rīta teiktais pēcpusdienā jau var būt novecojis. Attālinātā intervijā ar Krišjāni Kariņu (JV) pirmdien, 2. novembra rītā, uzzinājām plānus, kurus viņš jau otrdienas vakarā pēc slēgtas Ministru kabineta sēdes paziņoja publikai — piektdien virzīt apspriešanai valdībā ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Sarunā dabiski visvairāk laika veltījām pandēmijai, bet izdevās apspriest arī dažus jautājumus par nodokļu izmaiņām un citiem svarīgiem jaunumiem.
Pagājušajā nedēļā Liene Cipule, kuras vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atrodas frontes pirmajās līnijās cīņā ar vīrusu, teica — ja pašreizējā situācija turpināsies, tad mēneša laikā veselības aprūpes sistēma var nonākt kolapsa stāvoklī. Kopš tam pagājusi gandrīz nedēļa, saslimstības skaitļi pasliktinājušies. Tātad mums varētu būt trīs nedēļas līdz medicīnas sistēmas kolapsam. Ko darīsit, lai to novērstu?
Mēs jau četras nedēļas aktīvi sekojam, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasauca savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu.
Esmu dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemos atbildību, ka neesmu spiedis rīkoties ātrāk. 8. oktobrī ministre teica, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. 27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties — pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties.
Es jau ilgāku laiku esmu gribējis, lai mēs daudz straujāk veram visu ciet. Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski. Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.