Pandēmijas atstātos skarbos nospiedumus uz cilvēku psihisko veselību jau vairākus mēnešus pēta Latvijas zinātnieki. Ko viņi atklājuši un kā iesaka parūpēties par sevi?
Pasaulē ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks mirst pašnāvībā, Latvijā tas notiek apmēram reizi diennaktī vai pusotrā, liecina statistika. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pašnāvību skaits Latvijā nedaudz palielinājies. «Šobrīd ir iespaids, ka par 5—7% skaits būs pieaudzis,» saka Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds.
Ekonomiskās grūtības, pašizolācija, citi ierobežojumi atstāj pēdas sabiedrības psihiskajā veselībā, taču ne visi iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība, to saņem. Ir pēta, kā pandēmija ietekmē garīgo veselību un kādām pazīmēm pievērst uzmanību, lai nenokavētu brīdi, kad jālūdz palīdzība.
Trauksme ārkārtas situācijā
19,2% aptaujāto šovasar Latvijā veiktā reprezentatīvā pētījumā atzinuši, ka ārkārtējās situācijas laikā ir piedzīvojuši negatīvu stresu vai pat klīnisko depresiju. To atklāj RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesora Elmāra Rancāna un docentes Jeļenas Vrubļevskas pētījums, kurā no jūlija līdz septembrim aptaujāti 2608 iedzīvotāji. Šis ir viens no pētījumiem apjomīgā zinātniskajā programmā, kuru valsts finansē Covid-19 pandēmijas seku noskaidrošanai.
Cilvēkiem kopumā pastiprinājusies trauksmes sajūta. Starp respondentiem, kam agrāk bijis vismaz viens pašnāvības mēģinājums, 27% pieaugušas domas par pašnāvību. Arī 5,4% respondentu, kas iepriekš nekad nebija pie speciālistiem ārstējuši de-presiju, ārkārtas situācijas laikā bijušas domas par pašnāvību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.