Iniciatīva par ģimeņu tiesisko aizsardzību 24 stundās savāca 4043 parakstus
Mūsdienu Latvijas konservatīvo politiķu elkdievība. Totēms, kuru pielūdz un piesauc, lai gan paši nevar paskaidrot, kāpēc. Par to pārvērtušies Satversmes 110. panta pirmie vārdi: «Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti.»
Tā nav nekāda bauslība, kuru Satversmes tēvi saņēma no Dieva, Pērkona un Laimas Gaiziņa kalna galotnē. Šie vārdi tika iebalsoti Satversmē 2005. gadā kā pieteikums homofobu un sektantisko sūdu metēju patrona Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņai. Tagad dažs labs cenšas tos pasniegt kā kaut kādu neapstrīdamu argumentu jebkurās diskusijās par priekšlikumiem mūsdienu daudzveidīgajā sabiedrībā nodrošināt iespējas savām attiecībām noteikt juridisku formu dažādiem pāriem un ģimenēm — gan heteroseksuāliem, kuri dažādu apsvērumu dēļ negrib laulāties, gan viendzimuma pāriem, kuriem Latvija atšķirībā no ES valstu lielā vairākuma šādas tiesības liedz.
Centieni iesaldēt jēdzienu «ģimene» pašpasludinātās tradicionālās vērtībās ir absurdas. Izpratne par ģimeni un laulību, tāpat kā par citām sabiedriskās dzīves formām, laika gaitā mainās, un tas ir labi. Jāšaubās, vai pat Saeimas viskaismīgākās latviešu dzīvesziņas aizstāves tiešām gribētu dzīvot sabiedrībā, kurā līgavas ar varu nolaupīja no vecāku mājām vai kurā sievietes piemērotību kopdzīvei ar vīrieti noteica noadīto zeķu pāru skaits. «Panāksnieki», «pielocīt pūru» — tas viss skan gana dzejiski dainu četrrindēs, bet aiz šiem vārdiem slēpjas skarba dzīves īstenība, kurā nebija nekāda sagadīšanās, ka vārdiem «precēt» un «prece» ir viena sakne.
Mēs varam būt pateicīgi, ka dzīvojam tik attīstītā un civilizētā sabiedrībā, kurā šie tiešām tradicionālie laulības institūta patriarhālie, skaudri ekonomiskie aspekti lielā mērā ir zaudējuši savu nozīmi. Ja esam atzinuši, ka laulības vai citas ģimenes formas jēga ir cilvēku saderība un brīvprātīga vēlme kopīgi veidot savu dzīvi, kā gan šo iespēju varam liegt jebkuram pieaugušu cilvēku pārim neatkarīgi no dzimuma?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.