Entropijas vīruss

Valdība izmanto ieganstu noslēpt amatpersonu ienākumus

Valdība sasniegusi neaizstājamas stabilitātes posmu un sāk piekust no pašas deklarētajiem principiem. Varbūt visspilgtāk šo pagurumu nupat parāda ministru aizrautīgā gatavība izmantot Izglītības ministrijas priekšlikumu ierobežot informāciju, kuru publicētu vēl tikai iecerēto augstskolu padomju locekļu amatpersonu deklarācijās, lai atteiktos no atklātības visu valsts uzņēmumu padomju amatpersonu deklarācijās.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) kārtējo reizi Latvijas jaunāko laiku vēsturē mēģina reformēt iesūnojošo augstākās izglītības pārvaldības modeli. Tas neizdevās ministram Robertam Ķīlim pirms astoņiem gadiem un var neizdoties arī viņai. Var izrādīties, ka šīs reformas vienīgais rezultāts būs grozījumi nevis Augstskolu likumā, bet gan likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā — ka valsts kapitālsabiedrību amatpersonu deklarācijās vairs nebūtu publiski redzami ienākumi no privātā sektora, uzkrājumi, aizdevumi, parādsaistības un citas svarīgas ziņas.

Ķēdīte uz šādu iespējamo iznākumu ir līdz absurdam vienkārša. Viens no Šuplinskas piedāvātā augstskolu pārvaldības modeļa elementiem ir augstskolu padomes. To locekļi skaitītos valsts amatpersonas, tātad viņiem būtu pienākums iesniegt amatpersonu deklarācijas. Ministre uzskata, ka tas atturētu spējīgus privātās nozares speciālistus no kandidēšanas uz augstskolu padomēm, tāpēc būtu jārada «elastīgāki» noteikumi, lai viņi var nepublicēt ziņas par ienākumiem.

Var jau būt, ka tā varētu augstskolu padomēs, ja tajās šādi profesionāļi padomus sniegtu līdztekus savam privātajam biznesam. Taču, pirmkārt, ir principā aplami uzskatīt augstāko izglītību par uzņēmējdarbības jomu un augstskolas par uzņēmumiem. Otrkārt, ir nepieņemami izmantot to kā ieganstu, lai mazinātu atklātības prasības visu valsts kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuriem tas ir ļoti atbildīgs un arī labi atalgots darbs.