Pirms desmit gadiem viņa izdomāja «resursu pasi», kura ļauj izsekot godprātīgai un ilgtspējīgai materiālu ieguvei. Tagad holandiešu inovatore Maike Emē Damena spērusi soli tālāk — resursu birža ļauj uzņēmumiem apmainīties ar pārpalikušajiem materiāliem, lai tie nenonāktu atkritumos
Resursu patēriņa statistika, ko piedāvā Maike Emē Damena (Maayke-Aimée Damen), ir dramatiska — pasaules atkritumu apjoms līdz 2050. gadam pieaugs par 70%, pašreizējā ekonomiskajā modelī lietas pēc to izmantošanas zaudē caurmērā 95% savas vērtības, no retajiem minerāliem tiek pārstrādāti mazāk nekā 1%, daudzas valstis, arī Latvija, ir iztērējušas savus šogad pieejamos resursus jau gada pirmajā ceturksnī.
Jaunrades festivāla iNovuss holandiešu viešņas atbilde uz šo neprātīgo patēriņu ir kompānija Excess Materials Exchange. Damenas līdzdibinātā tirgus platforma palīdz sastapties uzņēmumiem, lai tie pirktu un pārdotu liekās izejvielas vai produktus. Šādi tiek lietderīgi izmantoti materiāli, kas citādi kļūtu par atkritumiem. Turklāt pārpalikušajiem materiāliem tiek piemeklēts vērtīgākais pielietojums, lai tie gūtu iespējami lielāku ienesīgumu, efektīvāku un ilgtspējīgāku atdevi, tādējādi uzlabojot ekonomikas «vielmaiņu». Piemēram, kafijas biezumi savu otro dzīvi rod kā tinte, bet apelsīna mizas — kā lopbarība.
Kā jūs nonācāt pie materiālu apmaiņas platformas?
Kopš sevi atceros, varbūt jau no četru gadu vecuma, mani ir interesējusi vides glābšana. Viena no lietām, ar ko sāku strādāt jau pieaugušā vecumā, — darbs ar nodokļu reformu, lai novirzītu nodokļu slogu no darba uz resursiem. Šobrīd mēs apliekam darbaspēku ar lieliem nodokļiem, savukārt resursi tiek aplikti ar nodokļiem minimāli. Ja darīsim otrādi, jums būs lētāk salabot savu salūzušo tosteri, nevis pirkt jaunu, jo labošana būs lētāka nekā jauni plaša patēriņa produkti. Tādējādi tiks stimulēta ekonomika, kurā ir pietiekami daudz darbavietu un attiecīgi labklājība un kurā mēs labāk rūpēsimies par resursiem.
Es veicu izpēti, kā Nīderlandes valdība varētu pārvirzīt 31 miljardu nodokļos no darbaspēka uz resursiem, neizraisot budžeta deficītu. Sapratu, ka mums ir virkne resursu, ko varam aplikt ar nodokļiem. Man šķita, ka uz to kāds pirms manis būs jau norādījis, taču atklāju, ka tā nav. Un nav nekādas caurskatāmības attiecībā uz to, kādus resursus mēs izmantojam un ko to iegūšana prasa. Par to neatskaitās neviena valdība un pat uzņēmumi ne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.