Vienu kilometru garā kūdras purva maršrutā Baložu pusē reizi mēnesī, gāzelēdamies un tauri pūzdams, čunčina entuziastu atjaunots bānītis ar pasažieru pilniem vagoniem
Kamēr jauni Zaļo dzelzceļu maršruti vēl tikai top, sērijas noslēdzošajā rakstā pastāstīšu par svaigu atklājumu tepat Rīgas pievārtē. Medema purvā ir kāda «instagrammīga» vieta, kur pa bērzu alejas vidu aizvijas šaursliežu dzelzceļš. Vasarās te apmeklētājus vizina unikālais Baložu kūdras purva bānītis.
Brīvprātīgo veidotā muzejdzelzceļa apmeklējums, kurā dzelzceļš, tā lokomotīves un vagoni ir muzeja kolekcija, man izvērtās par jauku, interaktīvu piedzīvojumu. Nebiju gaidījusi, ka atrakcija būs tik pieejama, populāra un gudri organizēta. Nu arī jums varu droši ieteikt doties purvu pasaulē, sēžot bānīša vagonā un vērojot ainavu pa logu, kamēr audiogids stāsta par kūdras ieguvi, fabriku un dzelzceļa vēsturi.
Restaurē brīvprātīgie
Baložu kūdras fabriku Medema purva vidū starp smilšu kāpām uzcēla 1945. gadā, savukārt šaursliežu dzelzceļš darbu sāka pāris gadus pēc Otrā pasaules kara. Medema purvs tad bija ļoti plašs, arī kūdras ieguve plauka un zēla — to izmantoja par kurināmo, pakaišiem, kā arī gatavoja kūdras izolācijas plātnes —, tāpēc turpmākajos gados dzelzceļu izbūvēja pat 28 km kopgarumā.
Interesanti, ka kūdru iegūst tikai vasarā. Lai to varētu izvest no purva visu gadu, tika būvēti šaursliežu dzelzceļi, kuru attālums starp sliedēm bija 750 mm — divreiz mazāks nekā platsliežu dzelzceļiem. Pa tiem kursēja viegli lokotraktori un mazas vagonetes. Mitrajā laikā, kad purvā iestieg pat kāpurķēžu tehnika, dzelzceļš ir vienīgais funkcionējošais kūdras transportēšanas veids.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.