Ja puse cilvēka gēnu sakrīt ar banānu, ir vērts aizdomāties, vai citu organismu nogalināšanai paredzētie pesticīdi ir mums pilnīgi nekaitīgi, aicina Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska
Ar Janu Simanovsku tiekamies vegānu kafejnīcā Mazā Terapija. Kā Jana saka, pesticīdus uzņemam visi, bet vegāniskais uzturs palīdz planētai tuvoties tam, ka kaitīgās vielas lauksaimniecībā varētu izmantot maz vai nemaz. «Mēs izmetam trešdaļu pārtikas, ēdam salīdzinoši daudz gaļas — ja mazāk ēstu gaļas un piena produktus, mierīgi varētu atļauties lauksaimniecību bez pesticīdiem, nepalielinot lauksaimniecības platības,» pusdienu vietas izvēli pamato Jana. Viņas vadītā biedrība darbojas Vides konsultatīvajā padomē un starptautiskajā organizācijā Pesticīdu rīcības tīkls (Pesticide Action Network — PAN).
Pesticīdu pretinieki jau ilgstoši ceļ trauksmi par kaitīgo vielu klātbūtni pārtikā, un nule kā publicēts kārtējais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījums, kurā secināts — vairāk nekā ceturtā daļa no Eiropā patērētajiem pārtikas produktiem satur divu vai vairāku pesticīdu atliekvielas. Ar dažiem pārtikas produktiem ir vēl sliktāk — vairāk nekā 60% pārbaudīto populāro vasaras augļu (jāņogas, saldie ķirši, zemenes un banāni) nāk ar pesticīdu «kokteiļiem». Vienā paprikas paraugā pētnieki atraduši pat 30 dažādu pesticīdu pēdas. Jana skaidro, ka šāds piesātinājums var rasties, kad lauksaimnieki pakļaujas ķimikāliju izplatītāju izstrādātajām shēmām un vielas lieto profilaktiski — pirms parādījušās problēmas.
Jāuzsver, ka visa pārtika nesatur pesticīdus — EFSA konstatēja, ka 54% no pārbaudītajiem pārtikas produktiem to paliekas nav atrastas. Ziņojumā izvērtēti augļu un dārzeņu paraugi, kas savākti 2017. gadā visās ES dalībvalstīs. Kopumā ES dalībvalstu pārtikas produktu paraugos konstatētas 353 dažādu pesticīdu atliekvielas. Divas trešdaļas (62%) augļu un riekstu, kas ražoti konvencionālajā lauksaimniecībā, satur pesticīdus. Visvairāk pesticīdu kokteiļu atrodams vasaras veltēs — 70% upeņu un kazeņu, kā arī vairāk nekā 60% ķiršu, zemeņu, salātu, rukolas un banānu konstatētas divu vai vairāku pesticīdu atliekas.
Taču, neraugoties uz šokējošajiem skaitļiem, faktisko pārkāpumu ir ļoti maz — Jana skaidro, ka nav pārsniegtas pieļaujamās normas, kuras patiesībā ir tikai tāds «kompromisa variants». Lai gan jau 14 gadus ES tiesību akti nosaka, ka drošības novērtējumā jāņem vērā pesticīdu kumulatīvā un sinerģiskā ietekme, likumdevēji vēl aizvien riskus vērtē tā, it kā cilvēki būtu pakļauti tikai vienam pesticīdam. Taču būtiskākie riski slēpjas tajā, ka visu šo vielu mijiedarbība nav prognozējama. «Runa ir par izteiktu veselības, vides un ražošanas interešu sadursmi,» skaidro Jana, norādot, ka ir grūti izvērtēt arī ilgtermiņa sekas, pirms situācija kļuvusi katastrofāla.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.