Kims grib tikai spēlēt Xbox, importēt ārzemju prostitūtas un dzert konjaku, saka Ziemeļkorejas eksperts Roberts Kellijs
Pat cilvēki, kuri uz globusa nevarētu atrast Ziemeļkoreju, pazīst vienu no pasaules visvairāk atzītajiem ekspertiem par šo valsti, Pusanas Universitātes profesoru Robertu Kelliju. 2017. gada pavasarī viņa ģimene «uzspridzināja» internetu — nopietnas BBC skaipa intervijas laikā vispirms viens, tad otrs bērns ietuntuļoja darba istabā un Kellija sieva izmisīgi metās viņus izvilkt no kadra. Video esot noskatījies miljards cilvēku, un Kellijs tagad ir kļuvis slavens kā «BBC tētis».
Taču viņa dzīves mērķis nekad nav bijis kļūt par interneta zvaigzni, bet gan saprast vienu no nopietnākajiem saspīlējuma avotiem pasaules politikā — Phenjanas totalitāro režīmu un tā atomieroču programmu. Nesen Kellijs pabija Rīgā, lai nolasītu lekciju par Ziemeļkoreju. Latvijā reti kad ierodas tāda līmeņa eksperti par šo noslēgto, grūti saprotamo valsti, kura tik bieži parādās ziņu virsrakstos un pret kuru ASV prezidenta Trampa attieksme pēdējo divu gadu laikā ir mainījusies no skaļas agresivitātes līdz kaismīgiem draudzības apliecinājumiem. Tāpēc devāmies Kelliju intervēt.
Cik bīstams ir Ziemeļkorejas režīms?
Ne sevišķi. Es tā bieži teicu 2017. gadā, kad notikumu attīstība virzījās uz karu.
Bija nopietnas kara briesmas?
Jā. Tagad Tramps dod mājienus, ka viņš vienkārši blefoja. Tāpēc arī irāņi un venecuēlieši pēdējos sešos mēnešos nav pievērsuši lielu uzmanību viņa draudiem. Irāņi saka — tu nesāksi karu, tu esi tikai «papīra tīģeris». Taču 2017. gadā neviens nezināja, ko no Trampa sagaidīt. Viņš bija TV spēles vadītājs, kurš bija kļuvis par prezidentu, un nāca klajā ar visādiem dīvainiem paziņojumiem, tāpēc tolaik konflikts bija iespējams. Taču Ziemeļkoreja attīsta kodolieročus aizsardzības dēļ un lai atturētu citas valstis. Ziemeļkorejai kaimiņos ir daudz spēcīgu valstu, kuras ir nelabvēlīgi vai pat naidīgi pret to noskaņotas. Tāpēc kodolieroči ir lielisks veids, kā novērst režīma maiņu. Ir «vanagi», kuruprāt, Ziemeļkoreja būtu gatava izmantot kodolieročus agresīvos nolūkos vai kā vairogu, lai atturētu ASV no iejaukšanās viņu sāktā uzbrukumā Dienvidkorejai. Es tam neticu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.