Miniseriāls Černobiļa uzjunda emociju vētru un miljoniem cilvēku liek iegūglēt lielāko atomelektrostacijas katastrofu cilvēces vēsturē, kuras sekas joprojām izjūt arī mūsdienu Latvijā
Cilvēki mēdz domāt, ka fakti ir svarīgākās liecības par pagātnes notikumiem. Bet nereti tie ir tikai neko neizsakoši skaitļi, kurus neviens neatceras. Sajūtas ir tās, kas nosaka mūsu attieksmi pret notikumiem. «Šī filma sniedz sajūtas. Tā nav atskaite par to, kas tur notika, bet ļauj to iedomāties. Saprast, cik briesmīga var būt nepatiesības kultivēšana,» saka ārsts un bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš bija viens no vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus iesaistīja avārijas seku likvidēšanā. Amerikāņu TV milža HBO paspārnē tapušajā miniseriālā Černobiļa (Chernobyl) notverta melu un neziņas piesūcinātā noskaņa, kas valdīja traģēdijas notikuma vietā.
Seriāla darbības vide — 80. gadu beigas Padomju Savienībā — ir pietuvināta realitātei līdz tādai pakāpei, kādu būtu naivi gaidīt pat no postpadomju kinematogrāfa. Sākot no autentiska termosa izmeklētāja dzīvoklī un beidzot ar katrai padomju republikai atbilstošām auto numurzīmēm. Pat kadra zilganpelēkais iekrāsojums veido daļu no visa seriāla estētikas, kas ved iekšā padomju cilvēka dzīvē un atmiņās.
Seriāla piecas sērijas ir veidotas kā piecas sēru fāzes. Pirmā ir noliegums — reaktors jau ir uzsprādzis, bet netālu esošajā Pripjatā laimīgi pastaigājas bērni. Seko dusmas — traģēdijas apmērus gan varas pārstāvjiem, gan skatītājiem palīdz apjaust vienīgais pilnīgi izdomātais seriāla tēls Uļjana Homjuka, baltkrievu zinātniece, kurā sakoncentrēta daudzu notikumā iesaistīto zinātnieku rīcība un uzskati. Trešā fāze ir kaulēšanās — totalitārās varas gaiteņos tiek radīts plāns avārijas seku likvidēšanai. Ceturtā ir depresija — apjausma par to, ka tik milzīgu traģēdiju izraisījis visas padomju sistēmas iekšējs sabrukums un patiesības noklusēšana neiedomājamos apmēros. Līdz beidzot pienāk samierināšanās fāze. Piektās sērijas darbība norisinās padomju tiesas zālē. Daudzi skatītāji un eksperti gan pārmet, ka tajā valda pārāk liela izteikšanās brīvība, kāda tolaik bija neiespējama, tomēr patiesība ir izskanējusi.
Miniseriāls jau izraisījis gan asu reakciju Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kur seriāls nodēvēts par amerikāņu propagandas uzvaru, gan milzu interesi Rietumos un nepieredzēti augstu vērtējumu platformā IMDB. Krievijas Federācijas Kultūras ministrija piešķīrusi ievērojamu dotāciju atbildes seriāla veidošanai, kurā tikšot atainoti «patiesie traģēdijas vaininieki» — iesūtīti CIP aģenti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.