Ar Maiju viss kārtībā • IR.lv

Ar Maiju viss kārtībā

Foto no personīgā arhīva
Ieva Puķe

Gan ceļojot pa Transsibīrijas maģistrāli, gan vilcienā no Pekinas uz Harbinu Maija Pozemkovska azartiski pēta pasauli. Uz vectēva gleznoto Hornas ragu tomēr brauciens izvērtās citāds, nekā bija plānots

Cik bieži tu ceļo, jautāju Maijai, skatoties fotogrāfijas no Baikāla dzelzceļa (Krugobaikalkas) — vēsturiskās Transsibīrijas maģistrāles daļas, kas apjož pasaulē dziļāko ezeru. Viņa uz Baikālu bijusi trīsreiz, gribot doties atkal. Plāns — ar riteni noripināt 50 km paralēli vecajām sliedēm, kas iet gar pašu ezera malu. «Baikāls ir maģisks. Tur ir jābrauc vienai, tad labāk var izbaudīt,» Maija iesaka.

Kad tomēr neatlaižos, viņa attrauc, ka negribot rēķināt ne ceļojumu izmaksas, ne skaitu. Tad ātri piebilst: «Patiešām ceļoju bieži, ik pa divām trim nedēļām, reizi mēnesī. Šausmas! Uzkrājumu nav.» 

Bet kāpēc uz vienu vietu jābrauc četrreiz? Pretī atskan smiekli: «Zini, ko es parasti atbildu? Mums Saulkrastos ir vasarnīca, un, ja ir iespēja, uz saulrietu eju katru vakaru. Saulriets nekad nebūs vienāds.»

Tiklīdz RSU docentei Maijai Pozemkovskai gadās kaut trīs brīvas dienas, viņa laiž prom. Aprīļa beigās ceļotāju sazvanu Maskavā, kur viena pati devusies piedzīvot pareizticīgo Lieldienas, paliek ekonomiskā hostelī. Mājupceļā — nakts autobusā, tad pa taisno lasīt lekcijas studentiem. Maija vidū — brauciens uz Kazahstānu mazā draugu kompānijā. Laikā, kad iznāks šis žurnāls, dinamiskā dāma — atkal vienatnē — apciemos vīriešu klosteri Valaamas salā Lādogas ezerā. Tas sasniedzams ar kuģi Jurijs Andropovs no Sanktpēterburgas, biļetes sen nopirktas. «Sergijevposadā, pareizticīgo garīgajā seminārā pie Maskavas, pirms četriem gadiem notika konference medicīnas vēsturē,» Maija skaidro, kā radusies ceļojuma ideja. «Kāda referente stāstīja par Valaamas klosteri. Tā ir svētvieta, kur arī Putins regulāri ierodas, dāsni ziedo. Viņa, bioloģe un agronome no Tambovas apgabala, uz Valaamu katru gadu ar kuģīti brauc apkopt ābeles. Līdzīgi kā mēs braucam uz Zviedriju: vakarā izbrauc, no rīta piestāj pie salas, tad vai nu septiņus kilometrus jāiet kājām līdz klosterim, vai tevi kāds ved. Kas man septiņi kilometri? Galvenais, lai lietus nelīst. Var paspēt aiziet un vakarā atgriezties.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu