Viņi ir mūsējie • IR.lv

Viņi ir mūsējie

Bērzupes speciālajā internātskolā mācās 78 bērni: grūti valdāmi bērni mācās kopā ar tiem, kuriem ir nopietni garīgās attīstības traucējumi. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu ar veselības traucējumiem, no kuriem gandrīz puse mācās speciālajās skolās. Pie kā noved bērnu izolēšana, un kāpēc nolemts līdzšinējo bērnu invalīdu izglītošanas kārtību izjaukt līdz pašiem pamatiem?

Bērzupes speciālā internātskola, kurā mācās 78 bērni, atrodas Annenieku pagastā nomaļā vietā līdzās baznīcai un seniem kapiem. Kad atskan skolas zvans, trīs pusaugu puikas izskrien laukā, demonstrējot trikus ar kendamu. Kamēr vien kāds skolotājs ir tuvumā, bērni ir jauki. Taču, kad pedagogu nav, dzirdu, kā viens dzenas pakaļ otram, rupji gānīdamies. «Mauka! Pediņš tāds!» atkliedz vajātais.

Skolā atzīst — daļa pusaudžu speciālajās internātskolās, kas kopš padomju laikiem darbojas bērniem ar speciālām vajadzībām, nokļūst uzvedības problēmu dēļ. Tātad grūti valdāmi bērni mācās internātskolās kopā ar bērniem, kuriem ir nopietni garīgās attīstības traucējumi. Tā nav tikai Bērzupes skolā, vecāku organizācijas un ierēdņi norāda — tā ir daudzviet.

Vienlaikus vairāk nekā puse no 12 tūkstošiem bērnu, kuriem diagnosticēto traucējumu dēļ vajadzīga palīdzība mācībās, iet visparastākajās skolās. Tikai 15 kilometrus no Bērzupes internātskolas ir Dobeles 1. vidusskola, kurā mācās divi skolēni ar kustību traucējumiem. Vienai no viņiem, Katrīnai (14), ir grūti patstāvīgi staigāt, ilgi rakstīt, skaidri un ātri runāt. Taču viņa ir centīga, meitenei ir labas sekmes un draugi skolā. Katrīnas un vēl 6393 bērnu pieredze liecina — bērni ar invaliditāti var mācīties parastajās skolās.

Pērn, izvētījot šo bērnu izglītības pieredzi, vairāku ministriju ierēdņi nonākuši pie secinājuma, ka pilnībā jāmaina līdzšinējā kārtība, kā mācīties bērniem ar speciālām vajadzībām. Jau pieņemts lēmums, ka no 2020. gada 1. septembra speciālās skolās mācīsies tikai tādi bērni, kuriem ir garīga rakstura, redzes vai dzirdes traucējumi. Tādu ir vairāk nekā pieci tūkstoši. Bet, lai pilnveidotu mācīšanās iespējas vispārizglītojošās jeb parastajās skolās pārējiem bērniem, valsts budžetā nākamajam gadam jāatrod deviņi miljoni eiro. Kas tad līdzšinējā kārtībā ir tik nepareizs, lai būtu vērts meklēt šādu naudu?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu