Zaļā zeme • IR.lv

Zaļā zeme

2
Krāšņā ara Kostarikas mūžamežos. Foto — Reuters/Scanpix
Sominu Segupta un Aleksandrs Vilega, © The New York Times News Service

Salīdzinoši mazā Kostarika met izaicinājumu lielām un bagātām valstīm. Līdz 2050. gadam tā apņēmusies izskaust fosilās enerģijas lietošanu, lai tādā veidā bremzētu klimata sasilšanu

Globālos mērogos Kostarika ir maza valsts — tikai nepilni pieci miljoni iedzīvotāju. Taču tās līderiem ir grandioza apņemšanās — nākamo 30 gadu laikā pilnībā atteikties no fosilās enerģijas izmantošanas. Šīs idejas galvenā sludinātāja ir 38 gadus vecā pilsētplānošanas speciāliste Klaudija Doblesa, kura šobrīd ir arī valsts pirmā lēdija. 

Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī citām valstīm, ja vēlamies novērst globālās sasilšanas bīstamās sekas, norāda zinātnieki. Salīdzinot ar citām zemēm, Kostarikas kaitīgo izmešu apjoms šobrīd ir niecīgs, taču Doblesai ir augstāks mērķis: demonstrēt, ka arī maza valsts spēj būt priekšzīmīgs pionieris smagas problēmas risināšanā, lai uzlabotu savu pilsoņu veselību un labsajūtu. «Ir jāsāk cīnīties pret negatīvismu un haosu, kas valda globālās sasilšanas problēmas risināšanā. Jāsāk piedāvāt risinājumus,» uzsver pirmā lēdija.

«Ja ne mēs, kurš tad?»

Kostarikas zaļā apņemšanās nenoliedzami ir liels izaicinājums, kuram lielā mērā palīdz pašreizējā situācija valstī. Šajā zemē elektrība jau pašlaik lielākoties tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem — galvenokārt hidroelektrostacijām, kuras papildina vēja, solārā un ģeotermālā enerģija. Pēdējos 30 gados Kostarika ir dubultojusi mežu platības. Pēc pagājušā gadsimta otrajā pusē notikušās mežu izciršanas aktīvi atsākta koku stādīšana, un tagad meži atkal klāj pusi no visas valsts teritorijas —  51 100 km2 (Latvija — 64 589 km2.) Šīs jaunaudzes darbojas kā milzīgs atmosfērā esošā oglekļa atsūcējs, turklāt pievilina tūristus. Palīdz arī tas, ka Kostarikas politiskajā elitē nav vērā ņemamu klimata izmaiņu teorijas noliedzēju. Visi saprot, ka tā tik tiešām ir akūta problēma.

Ja Kostarikai izdosies īstenot savus plānus, tas būs labs paraugs citām valstīm, it īpaši jaunattīstības zemēm, tādā veidā pierādot, ka demokrātiski ievēlēti līderi spēj attīstīt ekonomiku, atsakoties no vidi piesārņojošas enerģijas. Ja neizdosies, arī tam būs nopietnas sekas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu