Rīga pēc desmit gadiem būs Ziemeļeiropas metropole — vismaz tāda ir pašvaldības attīstības vīzija. Ikdienā gan redzam citu ainu: aizvien jauni paziņojumi «iznomā» tukšos skatlogos, arvien intensīvāka autokustība centra ielās, bet iedzīvotāji tikmēr aizplūst uz zaļo ārpilsētu. Ir Nauda nolēma izpētīt, kādi ir Rīgas vēsturiskā centra izaicinājumi
Atjaunotās namu fasādes un pēdējos gados skaisti iekoptās publiskās teritorijas Rīgas vēsturiskajā centrā tomēr nespēj noslēpt faktu, ka šie ir tikai kosmētiski uzlabojumi pilsētas sirgstošajai sirdij. Statistikas dati ir neapstrīdama liecība tam, ka centrs daudziem vairs nešķiet dzīvošanai piemērota vieta. Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Rīgā ir sarucis par 16%, bet tieši centrā — par 40%, zaudēti aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Tikmēr Pierīgas miera osta Mārupe izaugusi par 115%, bet Garkalne — par veseliem 140%.
Viens no galvenajiem iemesliem ir intensīvā autosatiksme pilsētā. Vēsturisko centru ikdienā caurbrauc arvien vairāk automašīnu, atstājot aiz sevis trokšņus un netīrību. Pērn veiktie mērījumi liecina, ka Zemitāna tiltu, kas savienots ar Čaka ielu, dienas laikā šķērsojuši 36 tūkstoši auto. Trīs gadus iepriekš šis skaitlis bija par pusotru tūkstoti mazāks. Savukārt Vanšu tiltu dienā šķērsojis 61 tūkstotis automašīnu — par četriem tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada mērījumā.
Sekojot cilvēku aizplūdumam, centru atstāj arī tirgotāji — to redzam arhitektoniski nozīmīgo artēriju, piemēram, Marijas un Čaka ielas, tukšajos veikalu skatlogos. Nupat janvārī paziņojums «iznomā» parādījies arī Tērbatas ielas namā, kuru pametis apģērbu veikals Zara. Tā lietuviešu pārvaldnieku Apranga Group skaidrojums ir nepārprotams — šogad viņi plāno atvērt trīs jaunus, divreiz lielākus Zara veikalus Akropolē, Alfā un Spicē, bet jauns veikals pilsētas centrā nav gaidāms.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.