Slimnieka labākā draudzene?

Zinātnieki cer, ka, paļaujoties uz ģenētiski modificētām cūkām, pavisam drīz tiks likvidēts donoru orgānu deficīts

Līdzās ierāmētām ģimenes fotogrāfijām ārsta Džozefa Tektora kabinetā stāv arī Mazulītes Fejas attēls ar autogrāfu. Zīdainis kļuva pazīstams 1984. gadā, kad viņai tika pārstādīta paviāna sirds. Fotogrāfiju parakstījis ķirurgs Leonards Beilijs, kurš pie mērkaķa sirds ķērās kā pie vienīgā risinājuma, lai Mazulīte izdzīvotu. Attēlu uzņēma pats ārsts piecas dienas pēc operācijas, kamēr Stefānija Feja Boklera gulēja. Pāri krūtīm no kakla līdz autiņbiksītēm stiepjas ķirurģiskā līmlente, kas nosedz griezuma līniju krūšu kurvja atvēršanai un orgāna nomaiņai. Diemžēl Mazulīte pēc trim nedēļām nomira.

Tā ir diezgan nepievilcīga fotogrāfija, ko diez vai kāds cits novietotu līdzās savu smaidošo bērnu ģīmetnēm. Tomēr Tektoram, kuram pašam 1984. gadā bija tikai 19 gadu, donora orgāna ņemšana no citas sugas tolaik šķita neticami iedvesmojošs risinājums.

«Labi atceros, kur es atrados, kad televīzijā ziņoja par operāciju. Un tieši tajā brīdī arī pieņēmu lēmumu, ko vēlos panākt savā dzīvē,» atceras Tektors. Viņš nolēma kļūt par ķirurgu pētnieku, kas meklētu vislabāko risinājumu ksenotransplantācijai jeb dzīvnieku orgānu pārstādīšanai cilvēkiem.

Ja jums pašam kādreiz būtu jānonāk situācijā, kad nepieciešama kāda dzīvībai svarīga orgāna nomaiņa, jūsu izredzes atkarīgas ne tikai no tā, vai jums vajadzīga jauna sirds, jauna plauša vai jauns aizkuņģa dziedzeris. Svarīgs priekšnoteikums būtu arī vecums, asinsgrupa un apņēmība lietot imūnsistēmu bloķējošus medikamentus līdz mūža beigām. Ja jūsu laimīgā diena reiz pienāktu, tas nozīmētu, ka kādam citam cilvēkam šī diena bijusi ļoti nelaimīga — proti, kāds veselīgs un imūni saderīgs donors ir zaudējis dzīvību, nenodarot bojājumus transplantācijai derīgiem orgāniem.