Miljonārs – tas nav pirmais raksturojums, kas nāk prātā, domājot par valsts amatpersonu Latvijā. Ne deputāts, ne prezidents vai ministrs nepelna miljonu, pildot valsts uzticētos pienākumus. Par tiesnesi, skolotāju vai medmāsu pat nerunājot. Tomēr dažas amatpersonas to spēj – tiesu izpildītāji!
Kamēr krīzes laikā daudzi iebrauca parādu purvā, citiem tā izrādījusies zelta ādere. Parādu piedzīšana un tiesu spriedumu izpilde ir daudzmiljonu bizness, ja tā var saukt šo valsts funkcijas izpildi, kas Latvijā deleģēta dažiem desmitiem īpaši zvērinātu juristu, kurus amatā ieceļ uz mūžu. Venēcijā teic, ka līgavai ir paveicies, ja ieprecas gondoljera ģimenē, jo strikti ierobežotais licenču skaits nodrošina sarežģītajam, bet prestižajam amatam leknu algu. Latvijā tāds ķirsis uz kūkas ir tiesu izpildītāja amats, kaut arī ne atbildības, ne sarežģītības ziņā nešķiet pelnījis augstāko samaksas likmi. Tomēr esam zeme, kurā tiesu izpildītājs gadā var nopelnīt pusmiljonu, miljonu un vēl vairāk, kamēr Augstākās tiesas priekšsēdētājs pelna ap 50 tūkstošiem eiro. Tā gan neesot tīšām domāts, bet sanācis «dažādu apstākļu rezultātā», skaidro Tieslietu ministrijā.
Šonedēļ atsākas mācību gads, un 1. septembri skolotāji sagaida ar solījumiem par algas pielikumu. Ja tik valdībai izdosies atrast nepieciešamos miljonus, kuru iepriekš gadiem ilgi ir trūcis. Tāpat kā veselībai. Kā aizsardzībai. Protams, tiesu izpildītāju nopelnītie miljoni neaizlāpīs budžeta caurumus, tomēr ačgārna sistēma ir jālabo. Jo valsts, kurā vislabāk atalgotā amatpersona ir parādu piedzinējs, paliek parādā savai nākotnei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.