Sporta organizācijas Latvijā ir oligarhu un politiķu biznesa zona
Olimpiskās spēles Riodežaneiro beigušās ar jaunu sasniegumu – pirmo reizi nevienas medaļas mūsu sportistiem. Bet nevajagot kaisīt sev pelnus uz galvas, jo «sports ir sports», mierina politiķi un sporta funkcionāri.
Kopš soļotāja Jāņa Daliņa sudraba 1932. gadā Losandželosā un pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts komandas sportisti katrās vasaras olimpiskajās spēlēs bija ieguvuši medaļas – pavisam 19. Šoreiz Latvijas gods bija jāglābj svarcēlājai Rebekai Kohai un septiņcīņniecei Laurai Ikauniecei-Admidiņai, kuras palika ceturtās.
Arī padomju laikos latvieši bija lepni par šķēpmetēju Jāni Lūsi, vieglatlēti Inesi Jaunzemi un citiem Latvijas sportistiem, kuri katrās olimpiskajās spēlēs kāpa uz pjedestāla, kaut arī PSRS izlases tērpos. Bet nu gandrīz vai anekdotiski jālepojas ar Austrālijas basketbolistu treneri Andreju Lēmani, kura komanda sagrāva Lietuvu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.