Jūnijā beigās četras dienas notiks vērienīgi Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros dziedās vairāk nekā 300 koru
Ir ierasti dziesmu un deju svētku gājienā ielās sveikt tūkstošiem dalībnieku, izsaucot urravas visskanīgākajiem un skaistākajiem, sveicinot pazīstamos: «Sveika, Līga!», «Reku dobelnieki!», «Lai dzīvo vislabākais diriģents un viņa koristi!» Atpazīstam prieka, sajūsmas, aizrautības vilni, kas pārveļas pāri Rīgai. Taču ziemeļvalstu dziedātājiem tas ir neparasts un saviļņojošs notikums, kādu viņiem savā zemē nepiedzīvot, stāsta VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, aicinot piedalīties gan svētku gājienā, gan citos pasākumos. Tā ir iespēja baudīt ne tikai izcilu kora mūziku, bet arī līdz sirds dziļumiem aizkustinošu kopības un vienotības izjūtu. Svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori no ārvalstīm. Programmu papildinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri – svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku.
Vēl nebijusi dziedāšana
«90.gadu sākumā mēs sev šķitām vareni un lieli, bet dziesmu svētki mūs padarīja arī citām tautām svarīgus un interesantus,» Romāns Vanags atceras, kā pirms 20 gadiem, 1995.gadā, pēc diriģenta Imanta Kokara ierosinājuma Rīgā tika rīkoti pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Šo gadu laikā tie notikuši arī Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012) un tagad atgriežas Latvijā. Vanags nav bijis tik centīgs kā Jāņa Zirņa vadītais jauktais koris Ogre, kas vienīgais no Latvijas piedalījies visos Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, tomēr svētkus pazīst labi – viņš ir bijis klāt sešos baltiešu un skandināvu dziedāšanas svētkos. Īpaši aktīvi pēc 2008.gada dziesmu svētkiem Tartu, kuros Imants Kokars lūdza Vanagu pārņemt svētku rīkošanu un gādāt, lai skaistā tradīcija nepazūd.
«Galvenais svētku uzdevums ir kopādziedāšanas tradīciju iedzīvināt valstīs, kuras mums ir tuvu, bet kurās šādu tradīciju nav. Līdz šim tas ir izdevies,» stāsta Vanags. Viņš skaidro, ka repertuārā parasti ir visu to tautu kora dziesmas, kuras pārstāvētas svētkos – gan tautas, gan komponistu darbi. Repertuārs nav sarežģīts, izdziedams ikvienam amatierkorim. Vislielākās grūtības ir dziedāt svešā mēlē, bet tas ir interesanti. «Katrs koris iemācās dziesmas, kas noder, koncertējot kaimiņvalstīs vai Skandināvijā. Pateicoties šiem dziesmu svētkiem, daudzu ārvalstu koru repertuārā ir Pūt, vējiņi! Līdzīgu ceļu aiziet Mārtiņa Brauna dziesma Saule, Pērkons, Daugava, ko dziedāsim noslēguma koncertā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.