No Dailes teātra līdz Brīvības piemineklim, bezkaunīgi braucot, ar longbordu var nokļūt četrās minūtēs, smejoties stāsta Gustavs Gailītis (25), kurš Latvijā aizrautīgi cenšas popularizēt šo sporta veidu.
Longborda (longboard) dzimtene ir ASV. Gustavs stāsta, ka tas ir skeitborda atvasinājums – dēlis ir krietni garāks, parasti virs viena metra, platāks nekā «brālim» skeitbordam un ar lielākiem riteņiem. Braukšana ir daudz stabilāka, ripošana klusāka, bet ātrāka.
Gustava tēvs ir Latvijas skeitborda pionieris Gints Gailītis, tieši viņa iespaidā dēls sācis nodarboties ar dažādām skeitborda disciplīnām. Taču, laikam ejot, sakārojās kaut ko ātrāku un trakāku, un acīs iekrita longbords. 2011.gadā Gustavs piedalījās Pasaules kausa sacīkstēs nobraucienā no kalna, kuras notika Itālijā. «Noķēru kaifu, atbraucu atpakaļ un pēc mēneša noorganizēju pirmās sacensības Latvijā,» saka sportists. Kopš tā laika tās notiek jau piekto gadu. Ir ātruma sacīkstes, kad ar dēli jānoripina konkrēta distance un uzvar ātrākais, taču pēdējos gados populāras kļuvušas nobrauciena sacīkstes, kad dalībnieki laižas lejā no kalna. Gustavs izveidojis šādu sacīkšu sēriju, kas sāksies 9.maijā Lorupes gravā. Pirmsākumos piedalījās tikai kādi desmit dalībnieki, toties tagad – jau vairāk par 50, un ierodas arī viesi no ārvalstīm. Gustavs ir bijis Latvijas čempions, taču pagājušais gads gadījies neveiksmīgs – lauzis kāju, un uzvarētāja gods ticis citam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.