Sanāk vīri ar stroķiem, uzelpo svaigu gaisu mežā, nobliež kādu četrkāji un pēc tam pie galda pārcilā dzīvi un glāzītes. Kopš saimes un cilts izdzīvošana vairs nav atkarīga no tā, vai mednieki laikus pārnesīs gaļu, medību praktiskā jēga ir minimāla, toties kā socializēšanās rituāls tās turpina darboties uz pilnu klapi. Savi tikumi, kārtība, attiecības. Kādas īsti tās ir, zina mazākums – paši iesaistītie. Vairākumam gar to nav daļas. Līdz reizei.
Neilgi pirms gaidāmā balsojuma par ģenerālprokuroru esam uzzinājuši līdz šim nepubliskotu informāciju, ka Ēriks Kalnmeiers pēc nonākšanas amatā ir ieaicināts ekskluzīvā medību kompānijā, kura ik gadu apvieno ietekmīgus vīrus smalkā pasākumā, ko viesiem uzsauc būvkopmānijas Skonto īpašnieki. Ģenerālprokurors allaž uzsvēris, ka nečupojas ar politiķiem, bet medības vienā kompānijā ar Valsts prezidentu, bijušajiem valdības vīriem, VDK virsnieku (kā zinām no Putina, bijušo čekistu nemēdz būt) neiet kopā ar šo principu. Pat ja Kalnmeiers uzskata, ka nejūtas šo medību dēļ nevienam parādā, no malas tā noteikti neizskatās.
Protams, diez vai šādā burziņā kāds nāk pie prokurora aizlikt vārdiņu konkrētā lietā. Taču daži duči cilvēku var gadiem teikt – ziniet, es medīju kopā ar ģenerālprokuroru! Un varbūt piezvanīt viņam vai ierasties vizītē, kā pēc Rīgas pils ugunsgrēka izdarīja šo medību organizētājs, lai pasūdzētos par izmeklēšanu. Ja ģenerālprokurors iesaistās šaurā, noslēgtā lokā, agri vai vēlu šā mazākuma tikumi var nonākt pretrunā ar vairākuma likumiem – un tajā brīdī augstā valsts amatpersona no mednieka pats pārvēršas medījumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.