Par spīti sākotnēji drūmajam stāvoklim, valsts budžeta pieņemšanas process noritējis pārsteidzoši mierīgi, jo sevišķi salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad gaisu nemitīgi tricināja ultimāti
Zemē ar augošu ekonomiku budžeta pieņemšana politiķiem ir svētki – iespēja apdāvināt savus atbalstītājus, draugus un stratēģiski svarīgas vēlētāju grupas ar valsts naudas lādē ieplūstošo naudu. Ja politiķi ir vienlaikus valstsvīri, viņi šo naudu izmanto arī svarīgāko trūkumu labošanā valsts sociālajā un ekonomiskajā uzbūvē.
Taču, jo tuvāk nāca 2015.gada budžeta finalizēšanas laiks, jo mazāka bija svētku sajūta. Sajūsma par iecerēto izaugsmi – 4% no iekšzemes kopprodukta – noplaka, perspektīvas kļuva mazāk iepriecinošas. Krievijas agresija Ukrainā un pēc tam ieviestās sankcijas, eirozonas stagnācija un pasaules ekonomikas neskaidrās attīstības tendences lika koriģēt prognozes stipri uz leju, līdz 2,8%.
Rezultātā dāvanu solījās būt stipri mazāk. Jau iepriekšējos gados pieņemtie lēmumi aprija visus salīdzinoši vājās izaugsmes nestos papildu ienākumus, un, kad valdība drīz pēc vēlēšanām sanāca, lai vienotos par budžeta rāmi, izrādījās, ka pieejamā nauda jauniem pasākumiem jeb «fiskālā telpa», kā savā ziņojumā raksta budžeta politiku uzraugošā neatkarīgā Fiskālās disciplīnas padome, «bija 0». Dāvanu maiss bija tukšs, taču sapņi bija lieli – ministriju pieprasījumi jaunām iniciatīvām pārsniedza pusmiljardu eiro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.