20.gadsimta avantūrista dienasgrāmata un mūsdienu latvieša duālisms
Paula Bankovska prozas darbs 18 ir otrais latviešu autoru vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts. Klajā to laida tieši Latvijas valsts proklamēšanas svētku mēnesī. Sērijas mērķis ir aptvert nozīmīgākos laikaposmus Latvijas 20.gadsimta vēsturē, citējot sērijas idejas autori rakstnieci Gundegu Repši, «caur pārradīšanas kvalitāti dabūt spriegumu, līdzpārdzīvojumu, iedot jaunas kvalitātes, stāstot par Latvijas vēstures lielajiem notikumiem».
Bankovskim tas izdevies godam, ievilinot lasītāju Latvijas novembrim raksturīgajā pelēkiem, smagiem miglas vāliem un mitriem, kailiem stumbriem un krūmiem piepildītā drūmā, patumšā, bet simboliskas tēlainības jēgu ieguvušā pasaulē. Pirms gandrīz 100 gadiem tajā dzimusi Latvijas valsts, kas, šaubu ārdīta un ticības balstīta, pastāv joprojām.
Daļa romāna saistīta ar 1917.-1918.gadu. Latvijas valsts veidošanās laikmetu autors attēlojis jauna, avantūristiski noskaņota vīrieša dienasgrāmatas formā. Būt vai nebūt Latvijas valstij ir tikai viens, lai arī svarīgs motīvs viņa dzīvē. Tas, tāpat kā laba izglītība un kritiskā domāšana, viņam kopīgs ar otru grāmatas personāžu – mūsdienu vidējo latvieti, kura stāsts rit paralēli pirmajam un kurš vecās fotogrāfijās meklē ne tikai priekšteču skatpunktus uz Latvijas zemi un nākotnes izredzēm, bet arī atbildes uz sev aktuālajiem jautājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.