Eiropā nekad nav bijusi tik liela nedrošība miera laikā kā pašlaik, uzskata Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks
Man ir labākais darbs pasaulē, Nils Muižnieks saka sarunā, kas notiek viņa atvaļinājuma laikā. Eiropas Padomes (EP) Parlamentārā asambleja ievēlēja viņu uz sešiem gadiem par EP cilvēktiesību komisāru 2012.gadā, bet oficiālā vizītē Latvijā viņš vēl nav bijis. Toties Ukrainā ir bijis trīs reizes gada laikā, pošas arī uz Krievijas anektēto Krimu, bet citur cilvēktiesības apdraud gan labējo radikāļu popularitātes pieaugums Rietumeiropā, gan autoritāro režīmu centieni saglabāt varu. Tiesa, arī Latvijā ar cilvēktiesību ievērošanu viss nebūt nav ideālā kārtībā, viņš uzsver.
Savos ziņojumos esi paudis bažas par cilvēktiesību situāciju daudzās valstīs, bet Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Torbjerns Jaglands pat secina, ka «Eiropā ir lielākā cilvēktiesību krīze kopš Otrā pasaules kara». Kāpēc tā notiek?
Sistēma, kas tika būvēta vairāk nekā 50 gadu, tagad piedzīvo uzbrukumus no daudzām un dažādām pusēm. Ir valstis, kuras atklāti saka: mēs neīstenosim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, un viss. Tas var apdraudēt visu sistēmu. Ir citi, kas tika uzņemti Eiropas Padomē ar cerību, ka stāvoklis uzlabosies, taču ir noticis otrādi – tas ir pasliktinājies. Ir ekonomiskā krīze – cilvēktiesības daudz tikušas upurētas uz taupības altāra. Ir migrācijas krīze. Un, protams, ir Ukrainas notikumi un Krievijas loma tajos, kas ir nopietns izaicinājums visām Eiropas organizācijām, ne tikai EP, bet arī Eiropas Savienībai un EDSO.
Kāpēc tik dažādās valstīs kā, piemēram, Azerbaidžāna un Ungārija, saasinājušās cilvēktiesību problēmas?
Noskaņojums pret Eiropu daudzās valstīs pēdējo desmit gadu laikā ir audzis nopietni. Tas ir globalizācijas rezultāts. Cilvēki grib aizsargāt to, kas viņiem ir, nodrošināt savas robežas, baidās, ka svešie atnesīs viņiem kādu ļaunumu. Nekad nav bijusi tik liela nedrošība miera laikā Eiropā. Tā izpaužas kā atbalsts visādu veidu ekstrēmistiem un labā spārna nacionālistiem un kā skepticisms pret Eiropas institūcijām vispār.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.