Savus mājas ledusskapjus izrāda trīs pazīstami Rīgas pavāri
Kārlis Celms, kafejnīcas Tvaiks un ēdienu busiņa SprīdEats saimnieks
Amerikā uzaugušais Kārlis Celms pasmejas, ka viņa ledusskapī bez puspudeles vīna, kas saglabājusies par piemiņu no bijušās draudzenes, nekā neesot. Tomēr ciemos izrādās – šis un tas ir aizķēries, lai gan Kārlis pašlaik ir projām garas stundas, vasaras beigās vērs vaļā restorānu Berga Bazārā. Ja tomēr gadās brīvāks brīdis, Rīgas centra dzīvoklī Kārlis ignorē plīti, izrāpjas pa logu uz lēzenā otrā stāva jumta klusā iekšpagalmā un iedzer aliņu vai sulas glāzi.
Pavāriem apkārt tik daudz ēdiena! Ir dzirdēts, ka daži mājās ievēro diētu, ledusskapī neko daudz neglabā.
Es no rīta izdzeru tikai kafiju un svaigi spiestu sulu, bet darbā vienkārši ēdu, kas paliek pāri, pagaršoju šo un to. Lielākā daļa restorānu Rīgā strādā no plkst.10 līdz nejēdzīgi vēlām vakara stundām. Ir dienas, kad aizmirstu paēst, pulksten desmitos vakarā nevaru pat padomāt, jo esmu izdzēris tikai 10 krūzes kafijas, pagaršojis gabaliņu gaļas un salātus, kādu mērci. Ir tāds apzīmējums – dusmas no ēdiena trūkuma. Pavāri publiski ir pieklājīgi un jauki, bet personības otra puse – īsti monstri. Viens no iemesliem: «F…, es aizmirsu šodien paēst!»
Slikts ir tas restorāns, kura virtuvē darbdienas beigās neko nevar atrast. Latvijā diemžēl nav īstas vēlo vakariņu kultūras. Ja jāēd Hesburger vai McDonald’s, tad labāk neēdu vispār. Kādreiz nopērku frī kartupeļus, bet ar tiem ir tāpat kā ar cigaretēm – uzpīpēju, lai saprastu, kāpēc es nepīpēju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.