Kalēja amatu apguvuši pašmācības ceļā, Jānis Nīmanis (26) ar kolēģi Mārci Liepiņu (24) ir gatavi izgatavot jebko. Uz viņu ražojumiem klienti gaida septiņu mēnešu rindā, izņēmums būs Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nažus nevaram parādīt, tikko aizsūtījām prom, atvainojas Jānis Nīmanis. Uz galda viņa smēdē palicis tikai viens spalā neiestiprināts asmenis, toties kāds! Damaskas tērauds, ornamentāls kā leduspuķes logā. Tāpat kā senie meistari, viņš kopā licis divus dažādus tēraudus, karsējis līdz baltkvēlei, salipinājis, izkalis garu stieni, sagriezis, placinājis, atkal līmējis, līdzīgi kārtainajai mīklai – Jānis stāsta kā rotaļājoties.
Cirvji gan īpašā stendā karājas vairāki. «Galvas» spožas kā lāzeri, kāti ērti ieguļas rokā – nostrādāti līdz perfekcijai. Asmeņa maliņa tik gluda un maiga, ka gribas noglaudīt kā kaķi. Nedrīkst. Vēl pusmilimetrs, būtu sevi savainojusi. Asums esot atkarīgs no rūdīšanas. «Var jau jebkuru veikala lēto nazi uztrīt asu, bet jautājums – cik ilgi tas tāds paliks? Vai nebūs tik trausls, ka salūzīs, vai tik mīksts, ka atasināsies ātri. Ļoti smalka lieta,» Jānis ved rādīt asmeņa rūdīšanu.
Darbarīku ēzē uzkarsē līdz krāsai, kas tehniskajā literatūrā saukta par gaiši ķiršsārtu, «čuššš!», iegremdē verdošā eļļā tā, ka dūmi vien nokūp. Notīra, vēl stundu silda krāsnī zemākā temperatūrā. Visu laiku jāskatās pulkstenī. Esot tēraudi, kas, piemēram, pusstundu jānotur 1100 grādu temperatūrā, jāatdzesē, tad divas stundas jāiztur 250 grādos, atkal jāatdzesē un vēl divas stundas jāliek atpakaļ tajos pašos 250. «Termoapstrāde ir tāda zinātne!» sajūsmā iesaucas Jānis. Viņš liekot lietā inženierprasmes, ko, mācoties par iekārtu tehniķi Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, mācījies padziļinātāk, nekā prasīja programma. Tolaik vēl nezinājis, ka noderēs. Vienkārši viņam tas licies interesanti, tāpat kā kalēja darbs, ko Nīmanis apguva pašmācības ceļā. Uz viņa zīmola Autine by John Neeman instrumentiem ārzemju pasūtītāji gatavi gaidīt septiņus mēnešus. Bet tepat Latvijā saņemts apbalvojums Laiks Ziedonim nominācijā Zemi es mācos – par sasniegumiem latviskā saimniekošanā, komercdarbībā, kas balstīta Latvijas tautas resursos un tradīcijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.