Rudens skumjas, kurām dzejnieki velta melanholijas pilnus vārdus, psihiatri dēvē par sezonālajām garastāvokļa svārstībām. Rakstnieku piesaukto rudens domīgumu viņi sausi raksturo kā miegainumu, enerģijas trūkumu un drūmu garastāvokli. Kas jādara? Galvenais – nekādu gaudu, tikai konstruktīva rīcība!
Sezonālās garastāvokļa svārstības 80.gados pirmo reizi aprakstīja psihiatrs Normans E.Rozentāls (Norman E.Rosenthal) un viņa kolēģi ASV Garīgās veselības nacionālajā institūtā. Rozentāls dzimis Dienvidāfrikā, bet, pārcēlies uz dzīvi ASV, ik ziemu tumšākajā laikā pārdzīvoja depresijai līdzīgu noskaņojumu. Viņš to saistīja ar gaismas trūkumu ziemā. Lai gan sākumā teorija tika uztverta ar lielu skepsi, kolēģi sāka atpazīt sezonas izraisītās garastāvokļa svārstības, un 1993.gadā izdotā Rozentāla grāmata Ziemas skumjas kļuva par teorētisko bāzi līdzīgiem pētījumiem.
Tagad valda pārliecība, ka drūmais noskaņojums jāuztver nopietni, jo to rada tumsas izraisītās hormonu svārstības, D vitamīna trūkums un ģenētiski noteiktā enerģijas samazināšanās, kas saistīta ar faktu, ka gadu tūkstošiem cilvēces vēsturē ziemas periodā bija jāsamierinās ar kaloriju trūkumu un tā izraisītu mazkustīgumu.
Saskaņā ar psihiatru ieteikumiem rudenī būtu stingri jāaizliedz vērot, kā vējš pluina koku lapas, klausīties lietus sitienos pret skārda jumtu vai smaržot trūdošu lapu smārdu. Nekādas poēzijas un splīna, nepieciešams rīkoties!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.