Jo vairāk attālināmies no 20.gadsimta 80.-90.gadu notikumiem PSRS un pasaulē, jo vairāk par tiem domāsim un analizēsim cēloņsakarības, nejaušības un likteņatklāsmes. Vismaz ar mani tā notiek. Toreiz notika gan brīnumi, gan tuvojās nolemtība. Sākot radikālas politiskas pārmaiņas, Gorbačovs un viņa domubiedri, eksperti un padomnieki maz domāja, ka, piemēram, brīvas vēlēšanas zem perestroikas karoga pieļauj valstī, kas patiesībā ir valstiskumā reiz pārvērsts boļševisms. Bet boļševisms radās jau 1903.gadā Rietumeiropā (Briselē un Londonā) kā krievu revolucionāra Uļjanova (Ļeņina) iedvesmota ekstrēmi politiska doma, kuras paudēji vēlāk izveidojās par partiju, nošķeldamās no Krievijas sociāldemokrātijas. Pat Kremļa jaunā vadība 80.gados ticēja, ka valstiskumā pārvērstais boļševisms PSRS vairs neeksistē un ir zudis līdz ar VK(b)P (Vissavienības komunistiskā boļševiku partija) pārdēvēšanu par PSKP 1952.gadā.
Tikai partijas 19.konferencē 1988.gada vasarā pieņemtās rezolūcijas «Par padomju sabiedrības demokratizāciju un politiskās sistēmas reformu» un «Par tiesisko reformu» ļāva padomju cilvēkiem brīvi vēlēt. Vismaz Baltijā pirmoreiz tautas tika pie brīvi un aizklāti vēlētām padomēm. Tās prasīja valstiskuma atjaunošanu, ko noliedza par padomēm pārdēvētā boļševiku partija.
Lietuvas komunisti, neatzīdami sevi par VK(b)P biedriem, nolēma PSKP savā teritorijā likvidēt un dibināt jaunu – neatkarīgu Lietuvas kompartiju. Tā bija boļševisma aizliegšana Lietuvas valstiskumā. Protams, Gorbačovs vēlāk visu saprata un rakstīja, ka PSRS «ātrais liktenis» izšķīrās «Lietuvas poligonā». Varam secināt, ka arī LTF ir piedalījusies gan mūsu valsts atjaunošanā, gan arī kreisā ekstrēmisma novirziena – boļševisma – likvidēšanā, jo tā bija audu nesaderība kā medicīnā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.