Rietumiem jāprasa Ēģiptes valdībai nelietot militāru spēku pret opozīciju
Militāri apvērsumi nav līdzeklis demokrātijas atjaunošanai, un Ēģiptē līstošās asinis kārtējo reizi to apstiprina. Uzreiz pēc 3.jūlija, kad armija gāza vairākuma ēģiptiešu nemīlēto, taču pērn likumīgi ievēlēto prezidentu Muhamedu Mursi, vēl bija hipotētiskas cerības, ka ģenerāļi varētu izpildīt solījumu drīz sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču apvērsumam ir sava loģika, un pašlaik izvēle Ēģiptē arvien vairāk ir ne vairs starp demokrātiju un diktatūru, bet gan starp pilsoņu karu un diktatūru.
Raugoties no rietumvalstu galvaspilsētām, tā ir neiespējama izvēle, un diemžēl ne Eiropas Savienībai, ne ASV nav skaidras politikas turpmākai rīcībai. Ne Vašingtona, ne Brisele neuzdrošinājās 3.jūlijā notikušo nodēvēt par apvērsumu, jo tam būtu jāseko automātiskai ekonomiskās un militārās palīdzības apturēšanai Ēģiptei, kas gribot negribot būtu nostāšanās gāztās Musulmaņu brālības valdības jeb «islāmistu» pusē. Vardarbībai pieaugot, iespējas ietekmēt procesu pastāvīgi samazinājušās līdz ar cerībām uz visu konfliktā iesaistīto politisko dialogu.
Notikumi attīstījušies tik strauji, ka pašlaik kā no mītiski seniem laikiem izklausās armijas ieliktā pagaidu prezidenta Adlija Mansura tikai pirms pusotra mēneša piedāvātais grafiks «pārejas posmam» līdz vēlēšanām, kuras jaunā vara sarīkošot nākamā gada sākumā. Musulmaņu brālība šo plānu noraidīja – nevarot runāt par jebkādu demokrātisku pārejas procesu, kamēr šīs kustības līderi atrodas apcietinājumā, bet armija un policija šauj uz protestētājiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.