Kamēr vairākums meklēja mazāko ļaunumu, pretošanās kustība pirms 70 gadiem ticēja savai valstij
Otrā pasaules kara laikā, kad vairākums Latvijas sabiedrības bija spiesta izdarīt ļoti ierobežotu izvēli starp «lielāko un mazāko ļaunumu», vienīgā valstiski pareizā, bet vienlaikus īpaši neērtā pozīcija bija «trešais ceļš» jeb konflikts gan ar nacistu, gan komunistu okupācijas varām. Šo ceļu gāja Latvijas Centrālā padome – 1943.gada 13.augustā Rīgā nodibināta slepena pretošanās kustības organizācija, kurai šonedēļ atzīmējam 70.gadskārtu.
LCP mērķis bija atjaunot 1922.gada Satversmē balstītu demokrātisku un neatkarīgu Latvijas Republiku, tā apvienoja LSDSP, Zemnieku savienības, Demokrātiskās centra un Latgales Kristīgo zemnieku partijas pārstāvjus ar Latvijas pirmā prezidenta dēlu, profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. Prasību atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti pauda arī 1944.gada 17.martā tapušais 188 latviešu sabiedriski politisko darbinieku parakstītais memorands.
Pateicoties LCP nodibinātajiem slepenajiem kontaktiem ar bijušo Latvijas sūtni Stokholmā Voldemāru Salno, ārpasauli sasniedza LCP savāktā informācija par situāciju vācu okupētajā Latvijā, tautas vēlmi atjaunot neatkarīgu valsti un ticību Rietumu demokrātiju uzvarai karā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.