Brūkošie ceļi prasa tikpat steidzamu valsts rīcību kā savulaik brūkošās bankas
Asfalta bitumena mūžs ir 20 gadu, bet Latvijā daudzi ceļi taisīti pirms 30-40 gadiem, tāpēc ik pavasari līdz ar ledu nokūst arvien vairāk melnā seguma. Sasprēgājušam asfaltam nāvējoša ir atkārtota sasalšana un atkušana, bet šoziem tas noticis 18 reižu, saskaitījuši Latvijas Valsts ceļu (LVC) speciālisti. Kamēr ceļinieki skaita atkušņus un finansisti bedru lāpīšanai trūkstošo naudu, autobraucēji jautā, kāpēc Latvijā ceļi ir daudz sliktāki nekā kaimiņos, kur klimats līdzīgs? Viena atbilde – Igaunijā un Lietuvā pie varas nav bijis Einars Repše.
Akcīzes nodoklis – ceļos
Atšķirībā no Latvijas, kur Eiropas fondu līdzekļi pārsniedz pusi ceļubūves ieguldījumu, kaimiņi arī paši nopietni investē ceļos, tāpēc pat krīze nav radījusi katastrofu to uzturēšanā. Igaunijā un Lietuvā ES investīcijas, lai cik dāsnas, kopš 2007.gada nekad nav pārsniegušas 45% no kopējās ceļu uzturēšanas naudas, vidēji turoties 25-30% robežās.
Kā abu kaimiņu galveno priekšrocību ceļu lietpratēji min finansējuma stabilitāti – nozare ik gadu rēķinās ar noteiktu nodokļa summu, par ko nav katrreiz jāstrīdas ar valdību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.