Vai pie Latvijas banku apvāršņa jau vīd miljards eiro, ko varētu piesaistīt pēc Kipras krīzes?
Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās daudzi vietējo banku darbinieki – galvenokārt juristi un administratīvie darbinieki – nevis atpūtās, bet devās uz darbu, lai apkalpotu krasi pieaugušo nerezidentu iesniegumu skaitu no Kipras. Dokumenti par kontu atvēršanu pienāk kilogramiem, iesniegumu skaits pieaudzis vairākkārt. Par to privātās sarunās stāsta to banku darbinieki, kuru bizness tradicionāli saistīts ar nerezidentu apkalpošanu.
Pretēji apgalvojumi izskan no Swedbank un SEB, kuru pārstāvji ir pārliecināti – tie nerezidenti, kas gribēja glabāt savu naudu Latvijā, jau sen ir šeit, un jaunu, vērienīgu naudas pieplūdumu mēs neredzēsim. Kam izrādīsies taisnība, redzēsim pēc noguldījumu statistikas.
Kāpēc nav «sprādziena»?
Banku regulatora – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – apkopotā informācija liecina, ka noguldījumu pieplūdums tieši no Kipras Latvijā vērojams kopš 2011.gada vidus. Pērn septembrī noguldījumi no Kipras veidoja 21% no visiem ES valstu noguldījumiem Latvijā, ierindojoties otrajā vietā pēc Lielbritānijas. Taču FKTK pagaidām neapstiprina noguldījumu strauju pieaugumu no Kipras šāgada sākumā. Tam ir vairāki iemesli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.