Pirms atver muti, samaksā nodokli • IR.lv

Pirms atver muti, samaksā nodokli

2
Budapeštas centrālajā tirgū.

Ungārija ir visapņēmīgākā valsts, kas ķērusies pie dažādu neveselīgu pārtikas produktu patēriņa ierobežošanas, apliekot tos ar jauniem nodokļiem. Vai šāda taktika tiešām darbojas? 

Gizela Bereša strādā pārtikas veikalā Zena vienā no Budapeštas rajoniem, kur pārsvarā dzīvo cilvēki ar vidējiem ienākumiem. Viņa katru dienu redzot, kā praksē darbojas tā dēvētais sāls nodoklis. «Pēc skolas ienāk bērni un uzreiz paķer čipsu pakas, bet, kad es pasaku cenu, viņi tās noliek atpakaļ. Dažu zīmolu apgrozījums ir samazinājies par 10 procentiem.»

Dažādu veidu nodokļus specifiskiem pārtikas produktiem ir ieviesušas vai apsvērušas vairākas valstis, piemēram, Francija, Somija, Dānija, Lielbritānija, Īrija un Rumānija. Līdzīgi rīkojušās arī dažas pilsētas Amerikā. Tomēr neviena valsts šim jautājumam nav pievērsusies tik nopietni kā Ungārija, kas pēdējā pusotra gada laikā ir ieviesusi papildu nodokli produktiem ar augstu sāls daudzumu, augstu cukura daudzumu un dažām enerģijas dzērienu sastāvdaļām, cerot, ka ieguvumi būs divi: papildu ienākumi valsts budžetā un cilvēku atturēšana no neveselīgiem produktiem. Jaunajos nodokļos iekasēto naudu plānots novirzīt veselības sistēmai, kas pēdējos taupības gados arvien smagāk izjūt līdzekļu trūkumu.

Ungāru ēšanas paradumus vislabāk var redzēt jebkurā no galvaspilsētas tirgiem. Protams, tur tiek tirgoti dārzeņi un augļi. Taču krietni vairāk stendu piedāvā dažādus saldumus, treknas desas un biezas speķa šķēles, ko vietējiem patīk ēst kopā ar sīpoliem brokastīs. Kādas ir sekas? Gandrīz divām trešdaļām ungāru ir liekais svars vai pat nopietnas aptaukošanās problēmas, un Ungārija ir valsts ar vislielāko sāls patēriņu Eiropas Savienībā. Statistika liecina, ka katrs ungārs dienā apēd 18 gramus sāls. Vidējais rādītājs pasaulē ir 9-12 grami. Savukārt Pasaules Veselības organizācija iesaka lietot mazāk par pieciem gramiem, lai samazinātu saslimstību ar sirds un asinsvadu kaitēm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu