Vēlēšanu rezultātā Grieķija var riskēt ar palīdzības programmas drīzu sabrukumu
Tieši tagad, kad Latvijas izvēlētais atbildīga budžeta kurss pārliecinoši sevi apliecina gan ekonomikas datos, gan uzticības pieaugumā valsts institūcijām, no Dienvideiropas saņemam ziņu par tā sauktās taupības politikas galu.
Kā jau bija gaidāms, vēlētāji Francijā no Elizejas pils izvadīja Nikolā Sarkozī un par prezidentu ievēlēja Fransuā Olandu. Viņš priekšvēlēšanu kampaņā inteliģenti iebilda pret taupību, kuru pretstatīja izaugsmei. Savukārt Grieķijā divas lielākās partijas, kuras līdz šim aizstāvēja starptautisko aizdevuma programmu savai valstij, cieta graujošu sakāvi un saņēma mazāk nekā pusi vietu jaunajā parlamentā. Vairāk nekā 50% vietu ieguva radikāļu rasols, līdz šim sīku vai pat nenozīmīgu labā un kreisā spārna partiju jūklis, kuru vieno tikai pašreizējās politikas noliegums.
Šīs divas vēlēšanas norāda uz svarīgu spēku samēru izmaiņām gan eirozonas pilīs, gan ielās. Divos gados, kopš ar Grieķijas glābšanu no bankrota sākās krīze eirozonā, nevienai kopējo valūtu lietojošajai valstij nav izdevies sekmīgi atdarināt Latvijas vai Igaunijas ierādīto ceļu krīzes pārvarēšanai. Grieķija, Īrija un Portugāle ir meklējušas atbalstu starptautiskās aizdevumu programmās, taču tām nav izredžu šīs pro-grammas beigt trīs gadu laikā, kā to izdarīja Latvija. Itālija un Spānija cīnās, lai glābtu sevi no glābšanas programmām, bet vēl aizvien atrodas riska zonā. Taču, par spīti centieniem ierobežot deficītus, lejupslīde daudzās valstīs turpinājusies, un martā bezdarbs eirozonā sasniedza 10,9%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas 1999.gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.