Uz globalizācijas viļņa • IR.lv

Uz globalizācijas viļņa

3
Ad Verbum izveidotāja Marika Vidiņa (sēž) ar meitu Zelmu (otrā no kreisās) un citiem tulkošanas biroja darbiniekiem.
Ieva Puķe

Latviešu Vidiņu ģimenes uzņēmums, kas pagājušogad iztulkojis 40 miljonus vārdu, līdzvērtīgi ar ārzemju firmām konkurē Austrumeiropā 

Ārkārtīgi pārdomāts, apzināts un iznēsāts nodoms tas noteikti nebija – atceroties, kā pirms 10 gadiem ģimenes dzīvoklī radās Ad Verbum, pasmaida Marika Vidiņa. Viņai tad bija jau četrdesmit ar glītu astīti. Meita Zelma, tāpat kā savulaik viņa pati, togad beidza bakalaura pro-grammu Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija jādomā, ko darīt turpmāk. Dēls Viestarts vēl studēja Teoloģijas fakultātē. Ideju par tulkošanu, novērtēdama Vidiņu ģimenes radošo garu un inteliģenci, pasvieda pretējā dzīvokļa kaimiņiene. «Viņa teica, ka tikko nolikusi notāra eksāmenu, un viņai vajadzīgi tulki. Dibiniet uzņēmumu! Tā mēs arī izdarījām,» Ad Verbum direktore stāsta ar apbrīnojamu vieglumu. 

Trīs teologi rada tulkošanas biroju? «Bet tas jau samērā loģiski,» Marika atbild. «Mums ar Zelmu par teoloģiju nebija akadēmiskas, pētnieciskas intereses, bet darbībai Latvijas luteriskajā baznīcā mums ir «nepareizs» dzimums. Darbs ar tekstu, darbs ar vārdu – tam Teoloģijas fakultāte ļoti labi sagatavo.» 

No nulles līdz miljonam
Garajās stundās, ko Marika ar bērniem pie datora pavadīja Ad Verbum pirmsākumos, viņi neuzdrošinājās sapņot, kā šis ģimenes bizness izvērtīsies pēc 10 gadiem. 2002.gadā trīs Vidiņi līdz nakts vidum tulkoja un rediģēja, mācīja angļu valodu, titrēja reklāmas, centās apgūt biznesa pamatus. Uz četrām debespusēm izsūtīja sludinājumus par saviem pakalpojumiem. «Par biznesu neko nopietni nezinājām – tad jau nekādu īpašu baiļu arī nav, pieteicāmies ļoti plašā spektrā,» komentē Marika. Pēc dažiem mēnešiem viņi sapratuši, ka vajadzīgs cits piegājiens – jāizpēta, kā nozare funkcionē, jāizveido darbības shēma. Un jāmēģina izlauzties ārpus Latvijas tirgus. Citādi arī pēc 10 gadiem tāpat trijatā sēdēs pie tā paša galda tajā pašā istabā, pārlīkuši nebeidzamajiem lokāla rakstura tulkojumiem. «Sapratām, ka bāze, kas mums vajadzīga – nevis cilvēki, kas vienkārši zina kādu svešvalodu, bet profesionāļi. Ne tikai labi latviešu un vēl kādas valodas tulki, bet tiem ir jābūt vismaz Baltijas valodu tulkiem. Visās iespējamās kombinācijās.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu