Jauniešu bezdarbs ir smaga problēma visā Eiropas Savienībā, un Latvija nav izņēmums
Situācija ir paradoksāla. Gan Latvijā, gan pārējā Eiropā aug satraukums par zemo dzimstību, kuras rezultātā nepietiks jaunu darbinieku, ar kuru maksātajiem nodokļiem varētu nodrošināt pensijas augošajam vecāko cilvēku skaitam. Taču statistika rāda, ka tieši jauniem cilvēkiem ir sevišķi grūti atrast darbu, un bezdarbnieks pensionāru neuzturēs.
Decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Jaunatnes iespēju iniciatīvu, kurā norāda uz augsto jaunatnes bezdarba līmeni visā Eiropas Savienībā. Jautājums ir sevišķi aktuāls Latvijai, kurai, pēc Eurostat datiem, ir sestais augstākais jauniešu (vecumā starp 15 un 24 gadiem) bezdarba līmenis ES. Tieši šo grupu ekonomiskā krīze skāra sevišķi smagi – bezdarbs Latvijas jauniešu vidū pieauga no 10,7% 2007.gadā līdz 33,6% 2009.gadā, jo darba devēji pirmos atlaida mazāk pieredzējušus darbiniekus. Pēdējā gada laikā šis rādītājs ir nedaudz krities, bet vēl aizvien ir divas reizes augstāks nekā bezdarba līmenis valstī kopumā (14,8% 2011.gada novembrī).
EK identificē piecus svarīgākos faktorus, kas liedz jauniem cilvēkiem atrast darbu: priekšlaicīga mācību pārtraukšana bez attiecīgas kvalifikācijas iegūšanas; nedrošas darba attiecības, kuras mijas ar bezdarba periodiem; vajadzīgo prasmju trūkums; ierobežotas mācību iespējas; nepietiekamas vai nepiemērotas programmas jauniešu iesaistīšanai darba tirgū. Šo problēmu novēršanai EK iesaka panākt, lai pēc iespējas daudz jauniešu saņem vidējo izglītību, kā arī veicināt jauniešu iesaistīšanu praksē darba vietās un ES struktūrfondu izmantošanu, lai finansētu programmas jaunatnes bezdarba novēršanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.