Režisore Gaļina Poliščuka kārtējo reizi nonākusi sabiedrības uzmanības lokā Teātra observatorijas finansiālo problēmu dēļ. Šoreiz teātrim Rīgas dome palūgusi atstāt izīrētās telpas, jo izveidojies parāds. Kas notiks tālāk?
Ja Teātra observatorija būtu šovs, nevis teātris, Gaļina Poliščuka ieņemtu līderpozīcijas. Skaļākas un pretrunīgākas publicitātes, šķiet, nav nevienam citam teātrim Latvijā. Režisores radošajā biogrāfijā ir vairākas ļoti labas izrādes, ko atzinīgi novērtējusi publika un kritiķi. Taču daudz skaļāk par tām allaž runāts skandālu dēļ, kas saistīti ar teātra finansējumu, parādiem, kā arī režisores pēkšņo iestāšanos Tautas partijā pirms 2010.gada vēlēšanām. Nekad iepriekš dzīvē nebūdama ieinteresēta politikas procesos, viņa pagājušajā gadā izlēma kandidēt kopā ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru no saraksta Par labu Latviju!
«Vairs neesmu un nekad nebūšu politikā,» tagad intervijā Poliščuka vārdus izpūš rūgti kā pārlieku stipras cigaretes dūmus. «Neticu!» viņa rezumē. Pēdējās nedēļās, kopš iekūlusies jaunā skandālā – ķīviņos ar Rīgas domi par to, vai viņas vadītajam teātrim pienākas ar 5000 latu parādu palikt Kongresu nama telpās, vai jāiet prom -, režisore maz guļ un jūtas ļoti slikti. Lai arī līdztekus labām īpašībām, ko viņai piedēvē zinātāji, tiek nosaukta arī viena slikta un spilgta – viltīgums -, ir skaidrs, ka tādu izmisumu nav iespējams notēlot.
Glītā, piecdesmito gadu Eiropas kinodīvu atgādinošā seja ir bāla. Viņa ar mokām dzer kafiju. Kad skandāls sācies, nav vēlējusies spert kāju ārā no mājām, celt telefona klausuli. «Mani aktieri visu izdarīja – noorganizēja preses konferenci, lai izstāstītu patiesību,» Poliščuka čukst savā dūmakaini pievilcīgajā balsī un sāpināti raugās kafijas tasītē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.