Fabrika Lenta 130 gadu saglabājusi vienu un to pašu ražošanas profilu, tikai tagad tās mežģīnes izvēlas pat perfekcionisti japāņi un skandināvi
Jums ir palaimējies, šo mašīnu mēs iedarbinām reizi četros mēnešos, saka fabrikas Lenta prezidente Sarmīte Grigorjeva-Kuzņecova. «Stabilizē gumiju, izstaipa,» viņa stāsta, vedot garām milzīgiem ruļļiem, kas tin un tvaicē baltu, tievu auduma sloksni. Mašīna ap 1900.gadu atvesta no Vācijas. Tā jau nav fabrika, bet tehnikas muzejs!
1880.gadā dibinātajai Lentai Torņakalnā pāri gājuši divi pasaules kari, Krievijas impēriju nomainījusi neatkarīga Latvijas valsts, padomju režīmu – vēl viena neatkarība. Uzņēmums ne tikai izdzīvojis, bet pat nav pārgājis uz citu darbības jomu. Kā vēsta nosaukumus, šeit top dekoratīvās, apdares, tehniskās un rāvējslēdzēju lentes, auklas saimniecības vajadzībām, kurpju šņores, linu un kokvilnas mežģīnes, bārkstis. Aptuveni tūkstoš dažādu veidu ražojumi – tekstilgalantērijas izstrādājumi, rakstīts fabrikas mājaslapā.
Kopš 15 gadu vecuma
Sarmīte Grigorjeva-Kuzņecova ekskursiju pa savu uzņēmumu sāk no veikaliņa. Tā ir īsta šuvēju leiputrija: lentes, platas un šauras – no puscentimetra līdz 14 centimetriem -, prievītes, cakainas mežģīnes. Visu iespējamo krāsu gamma, dažādi materiāli: kokvilna, lins, atlass un poliefīrs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.