Par Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa (66) ievēlēšanu ceturtdien lems Saeima. Izrādās, pieredzējušā un turīgā tautsaimnieka privātajā dzīvē ir rūpīgi slēptas lappuses
Man tā reakcija – es sāku smieties. Sēdēju mājās pie televizora, un man tas likās tik smieklīgi, – tā, stalti atsēdies Zaļo un Zemnieku frakcijas kabinetā Saeimas komisiju namā, par Valsts prezidenta Valda Zatlera vēsturisko runu 28.maija vakarā saka nākamais iespējamais Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Ir pirmdienas rīts, pirms ieslēgts diktofons, viņš atzīst, ka «viens te ir plosījies un vispār vairs nevar zināt, kas tālāk notiks». Pats Bērziņš līdzīgā situācijā Saeimu neatlaistu, jo uzskata, ka šādam lēmumam nebija pietiekama pamata.
«Kas mani satrieca, ka es vēl tagad nespēju nomierināties: [Zatlera] teiktais par Šlesera kratīšanu, ka tas bija pamats, lai dabūtu atbalstu tiesu sistēmai. Tas nozīmē, ka jebkuram gribēsies atbalstu tiesu sistēmai un ies kratīt – pie manis vai pie jums. Nevis lai atklātu patiesību, bet balstītu tiesu sistēmu!» Bērziņš sūkstās. Saeimas balsojumā par atļauju kratīšanai Šlesera dzīvesvietās viņš nepiedalījās. Līdz pat šim brīdim viņš nav iepazinies ar dokumentiem un pamatojumu, «kas tad tur īsti notika».
Bērziņš piekrīt intervijai, ja vien neuzdod riebīgus jautājumus. Telefonsarunā viņš žurnālistus nodēvē par «velliem», pašķendējas par nekaunību izvaicāt par pensiju. «Pirms tam man tikai tirgū prasīts, cik pelnu!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.