Ja vārdi var būt žirgta kontrastduša, to jūs saņemsit
Ne jau ūdeni, bet pretstatus, kuri cits citu bagātina un paskaidro. Katram ir sava jēga, bet, salikti blakus, tie veido konteksta lauku, ko nevajag saukt par modernās Latvijas vērtību koordinātu sistēmu, taču vispārinājuma potenciāls šajā trijotnē ir gan.
Izklaides industrijas guru Andris Freidenfelds ir asprātīgs, trāpīgs vērotājs. «20 gadu brīvības. Ir 68 TV kanāli, pults rokā. Ir bijis Nicā, Selīnu Dionu redzējis tuvplānā. Zina, kā jābūt, bet nezina, ko pats grib. Latvietis ir apjucis.» Freidenfelda nīgrums un rupjības vai katra teikuma galā šos vērojumus iekrāso pašironiskus. Pats jau arī latvietis.
Kādreiz spožs ekonomists no Latvijas Bankas vadības, nu budists Helmūts Ancāns patīkamu darbu nomainījis pret vēl patīkamāku garīgumu. Labvēlība un miers staro no viņa. «Mūsdienu cilvēks visu laiku ir skrējis pakaļ materiālai labklājībai cerībā, ka tā dos prāta mieru un laimes sajūtu. Tas līdzinās sālsūdens dzeršanai – jo vairāk dzer, jo vairāk vajag,» Ancāns saka bez neiecietības. Viņš tic, ka iespējams kļūt par ideālu cilvēku. Protams, arī latvietim.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.