MĒRĶI. Kas 10.Saeimai jāsasniedz enerģētiskās drošības jomā?
Eiropas Savienības valstu vidū Latvija ir otrā enerģētiski ievainojamākā valsts aiz Bulgārijas. Ap 70% energoresursu mēs importējam, turklāt bīstami liela proporcija to vidū ir siltuma un elektrības ražošanā izmantotajai gāzei, kuras vienīgais piegādātājs ir Krievijas Gazprom. Tas Latviju padara ne tikai politiski ietekmējamu, bet pakļauj arī monopola cenu diktātam – ne velti dabasgāzes cenas Latvijā ir par 30% augstākas nekā Vācijā.
Šī nav nolemtība. Latvija var dažādot enerģijas avotus un izveidot sistēmu, kas mūs ilgtermiņā nodrošinātu ar drošāku un lētāku enerģiju. Virziens, kurš jāattīsta, ir enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem (AER), iekļaušanās Eiropas valstu energotīklos un energoefektivitātes pasākumi. Politikas dokumentos tie jau ir definēti kā Latvijas mērķi, diemžēl praktiskie darbi līdz šim bijuši negribīgi un formāli. Daļēji vainojams Latvijas gāzes un Latvenergo lobijs, daļēji – politiķi, kuri enerģijas ražošanu no AER padarījuši par sev izdevīgu noslēgtu rūpalu, un daļēji arī cilvēku nezināšana.
Žurnāls Ir kopā ar enerģētikas un politikas speciālistiem formulēja galvenos mērķus, kuri jāsasniedz 10.Saeimai nākamajos četros gados, lai enerģētisko atkarību pārvarētu un izveidotu patērētājam draudzīgu energosistēmu. Šos mērķus salīdzinājām ar partiju programmās paustajām enerģētikas nostādnēm. Detalizētāka un publiski pieejama programma enerģētikas jomā ir Vienotībai un Visu Latvijai!-TB/LNNK (tiesa, katrai šīs apvienības partijai sava), bet ZZS un Saskaņas centrs enerģētikas nostādnes definējušas īsajās programmās. Par labu Latviju! publiskotajā programmā par enerģētiku nav ne vārda, tāpēc tā apskatā nav iekļauta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.